Blakus ilggadējam Latvijas mūzikas ierakstu vērtēšanas un apbalvošanas notikumam "Zelta Mikrofons" (ZM) pagājušajā gadā nostājās jauna, ambicioza balva "Gamma". Tās pieteikumu pavadīja šaubas par to, vai Latvijā var līdzpastāvēt divas nacionāla līmeņa populārās mūzikas balvas. Apšaubītāji atsaucās uz ierobežoto finansējumu un mazo tirgu, sakot, ka nav, ko tērēties diviem šādiem pasākumiem, – labāk viens, bet kārtīgs. It kā loģiski, vai ne? No otras puses, dažādās nozarēs (kā sev pazīstamāko minēšu reklāmu) ir tradīcija veidot divus apbalvojumus – efektivitātes jeb biznesa balvu un radošās izcilības balvu. Cerēju, ka "Gamma" un "Zelta Mikrofons" pieņems šo dalījumu un attīstīs savu ceļu, nevis mēģinās badīties. Diemžēl manas cerības nepiepildījās.
Šobrīd abas komandas ir parādījušas, ko spēj – aizvadītā gada vērtējumi ir izdarīti, ceremonijas notikušas. Lai diskusiju par balvām no tērzēšanas pie kafijas pārceltu publiskajā telpā, piedāvāju savus novērojumus un pārdomas kā nozares dalībnieks. Rakstā atsaukšos arī uz citu mūziķu un nozares profesionāļu teikto.
Sāncensības priekšvēsture
"Zelta Mikrofonu 2024" iezīmēja vairākas neveiksmes – apšaubāma vietas izvēle ("ATTA CENTRE"), organizatoriskas neveiklības, bet visvairāk: apšaubāma gaume un, daudzuprāt, neētiskas koncerta dalībnieku un balvas rīkotājas Elitas Mīlgrāves grāmatas pašreklāmas. Rezultātā ierastā rūgšana pēc balvas uzšūmējās līdz reālai rīcībai.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) padomes priekšsēdētājs, producents Rūdolfs Budze ar domubiedriem, kuri ne reizi vien iepriekš bija asi kritizējuši ZM, izmantoja šo brīdi, lai paziņotu, ka tik nozīmīgs nacionāla mēroga nozares apbalvojums nedrīkst būt privāta uzņēmuma pārziņā (Elita Mīlgrāve ir arī mūzikas izdevēja "Mikrofona Ieraksti" vadītāja). Budze pauda, ka sarunas ar ZM īpašnieci Elitu Mīlgrāvi par uzlabojumiem ir, maigi sakot, neproduktīvas, tāpēc LaIPAs sapulcē noorganizēja balsojumu un ieguva mandātu veidot jaunu balvu, ko nosauca par "Gammu". Tā būšot pašas nozares (t.i., LaIPAs biedru) rokās un pārstāvēšot visu mūzikas nozari, turklāt pareizāk par ZM – proti, vērtējumā iekļaujot mūziķu biznesa rezultātus, publicitāti un aktivitātes, bet māksliniecisko kvalitāti atstājot kā tikai vienu no punktiem un albumu vērtēšanu norakstot kā neaktuālu. Tāpat "Gamma" solīja līdz šim ēnā palikušo nozares speciālistu celšanu godā. Arī žūrija būšot lielāka (un tāpēc labāka) nekā ZM – vērtējumus izdarīs 200 nozares pārstāvji, kritiķi un klausītāji. No LaIPAs fondiem balvas rīkošanai tika izsniegti 50 000 eiro.
Savukārt ZM ar Elitu Mīlgrāvi, jaunpiesaistīto Latvijas skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienības (LaMPA) šefu un roka aktīvistu Uģi Higo Glāzīti, žūrijas priekšsēdi Jāni Žildi un jaunu producentu komandu nolēma nemest mieru, bet turpināt, saglabājot albumu kā galveno vērtēšanas objektu un fokusējoties uz radošo izcilību un profesionālu (praktiski nemainīgu) žūriju. Jāpiebilst, ka ZM kā valstiski nozīmīgs apbalvojums ir ierakstīts nesen pieņemtajā Populārās mūzikas stratēģijā, tādēļ saņem Kultūras ministrijas finansējumu 30 000 eiro apmērā un saņems to vēl vismaz nākamgad. Viena no tā prioritātēm, līdzīgi kā populārās mūzikas stratēģijā, esot žanru daudzveidība.
Gaidas gada garumā
Balvas komunikācijā, gaidot gala ceremoniju, pamatā uzsvēra žūrijas darbu un reklamēja pašu ceremoniju. ZM videostāstos pieteica žūriju, tās attiecības ar mūziku un jauno komandu, tai skaitā režisorus brāļus Ābeles un scenogrāfu Kristianu Brekti. Pati žūrija sagādāja nelielu skandāliņu, nopludinot iekšējo saraksti un pazaudējot pāris mūziķus, kuri pēc tam atsauca savu dalību ZM. Notika tradicionālais nominantu izziņošanas pasākums un gala ceremonija – šoreiz Nacionālajā teātrī. Diemžēl nesagaidījām sarunu ar mūziķiem par to, kā uzlabot ZM.
Savukārt "Gamma" stāstīja par žūrijas cilvēkiem, vērtēšanas algoritmiem un mēģināja, kā solīts, iesaistīt procesā nozari, aicinot žūrijā un e-pastā piedāvājot vairākas aptaujas par balvas virzību. Tiesa, iesaiste šķita ne visai izdevusies – nozares dalībniekiem piedāvāto iespēju izvirzīt nominantus izmantoja mazāk par 70 cilvēkiem, bet uz jautājumu "Kā redzat pasākuma koncepciju?" jau nu vajadzētu atbildēt pašiem organizatoriem. Aptaujāšana šķita diezgan formāla, jo ilgu laiku neparādījās ārējā komunikācijā un vienīgais publiski redzamais galvenais jaunums bija gala pasākums "Xiaomi arēnā" ar Ozolu un Intaru Busuli. Lai arī tika solīts izcils šovs Ilzes Jansones režijā, piekritīsiet, ka ziņa kā tāda neizklausās gluži pēc revolūcijas.
Abu balvu rīkotāji ieguldīja darbu, lai ziņotu, ka žūrija strādās kārtīgi, bet tas ir, kā stāstīt restorāna viesiem, ka pavārs mazgā rokas. Kvalitatīvs žūrijas darbs šādā mērogā ir pašsaprotams. Var saprast arī koncentrēšanos uz gala pasākumu – TV translācija un liels vēriens ir tas, kas piesaista publikas uzmanību un papildu finansējumu. Un tomēr no nacionāla mēroga apbalvojuma var gribēt ko vairāk – skaidru vīziju un apņēmību balvai piešķirt cita līmeņa mirdzumu.
Ko tad var gribēt no balvas?
Te vēlreiz vilkšu paralēles ar reklāmas nozari. Reklāmai ir jāvar atbildēt uz auditorijas jautājumu: "Kas man jādara, un kas man par to būs?" Mūzikas balvu gadījumā nominanti un laureāti priecātos ne vien par divu minūšu slavas mirkli un iespēju paspīdēt soctīklos, bet arī par pakāpienu augšupejai. Un šādi uzlabojumi balvas kontekstā nav nemaz tik neiespējami.
Radošās izcilības balvas prestižu palīdzētu celt starptautisku ekspertu klātbūtne žūrijā. Nemeklējot tālu, kā piemērus var minēt gan "Riga IFF" mūzikas videoklipu konkursu, gan vietējā reklāmfesta "Adwards" lēmumu piesaistīt žūrijai starptautiskas autoritātes, kas balvai noņēma provinciālisma sajūtu un aiztaupīja vietējo darboņu ecēšanos, vietā piedāvājot respektētu pasaules mēroga profesionāļu skatu, kā arī lekcijas, darbnīcas, pieredzes apmaiņu un citas pievilcīgas aktivitātes. Būtu patīkami arī mūzikas žūrijā redzēt, piemēram, trīs priekšsēžus, no kuriem divi būtu ārzemju (kaut vai Baltijas mēroga) profesionāļi ar vietējo norišu neiespaidotu skatījumu.
Savukārt biznesa balva, kuras izvirzītais mērķis ir nozares attīstīšana, gluži vienkārši varētu būt praktiskāka. Ņemot vērā, ka LaIPAs padomē ir arī Latvijas mūzikas eksporta vadošie kadri un citi mūzikas biznesa spēlētāji, radās jautājums – kur ir organizatoru kopdarbs labāko mūziķu atalgošanai? Piemēram, dot iespējas piedalīties radošajās nometnēs vai ārzemju koncertos.
Veiksmes, neveiksmes
ZM šogad bija ņēmis vērā kritiku – skatuvi rotāja Brektes liesmas, nevis ātro kredītu reklāmas. Savukārt "Gammā" dzirdamā Šaumi arēnas faktora, pašas balvas un mākslinieku savstarpējā cukurotā slavināšana nebija necik gaumīgāka par gammistu gānīto Mīlgrāves grāmatas pašreklāmu.
"Gammas" pieteiktā nozares profesionāļu godināšana tādās nominācijās kā autors, menedžeris, apskatnieks, video un foto profesionālis u.c. bija vērtīgs jaunums nozares iepazīšanai. Aizraujošs bija sižets par augstā plaukta audiotehnoloģiju ražotājiem un eksportētājiem "Sonarworks". Žēl, ka šādi video (nevis formāla uzvarētāju atrādīšana) nebija veltīti citiem nozares profesionāļiem. Arī jauno mūziķu numuram bija atrasts efektīgs režisoriskais un scenogrāfiskais risinājums. Bet visvairāk "Gammas" pieteikto revolūciju, šķiet, ilustrēja iespēja apbalvot komerciālus panākumus (straumējumu un koncertu skaits u.tml.) guvušos mūziķus, kuriem ZM balvas māksliniecisku vai ētisku iebildumu (visbiežāk – lamuvārdu) dēļ bija gājušas secen. It kā varētu ar to sveikt, bet, bļa, nezinu, vai gribas.
ZM lika pretī savu jaunumu – žūrijas ekspertu komentārus (pārsvarā saistošus un profesionālus) par nominantu sniegumu. Arī priekšnesumi koncertā, kā solīja organizatori, bija daudzpusīgi – vienīgi nav saprotams, kāpēc alternatīvo mūziku nepārstāvēja šīgada nominanti, bet gan Jura Kaukuļa jaunais projekts.
Pārliecību, ka "Gamma" vismaz šobrīd tomēr nav visas nozares, bet biznesa balva, radīja nominācijas tautas un alternatīvās mūzikas žanros. Tautas mūzikā ir netālredzīgi cildināt ražu un aizmirst par sēklu – proti, celt saulītē popsīgos, naudu, popularitāti un panākumus veiksmīgāk pelnošos mūziķus, bez uzmanības atstājot tos, kuru darbi audzē žanra saturu un garu, tostarp kļūstot par postfolka vai popfolka mākslinieku darbības pamatu.
Ko līdzīgu var sacīt par alternatīvo mūziku. Ar interesi gaidīju, kā žūrija salīdzinās "Aleponijas", "Depo" un "Wiktorijas" koncertus, Edgara Rubeņa vai "Waterflower" ārzemju tūres, taču "Gamma" izvēlējās vienkāršāku risinājumu – drusku savdabīgāka popa un roka grupas sabāzt nominācijā "Alternatīvā mūzika/indiepop", kur no reālās alternatīvās scēnas atradās vieta vien grupai "Nielslens Lielsliens". Arī šajā žanrā lēmums vērtēt mākslinieku vērtību pēc "koncertiem "Palladium"" ieved "Gammu" grāvī, kurā mēdza iešļūkt arī ZM – proti, vērtējumos, ko žanra pārstāvji nerespektē.
Sarunā ar "Gammas" pārstāvi Inesi Saulāju pēc ceremonijas uzzināju, ka LaIPAs pārstāvji tomēr piedāvāja nominantu mūziku un prečuku izlikt stendā Lietuvā, grāmattirgū "Muzikos sale". Lai arī mazs, bet tomēr solis labā virzienā, ko "Gamma" nez kāpēc neizziņoja publiski.
Ja neskaita iepriekš izcelto, koncerta saturs abām ceremonijām bija līdzīgs – lokālie stāri, nelielas nodevas marginālākiem žanriem, popuriji, daži pārsteidzoši priekšnesumi un pāris epizodes, kuras lika jautāt: "Kāpēc?" Jā, "Gamma" bija gliterīgāka un vērienīgāka, ZM – inteliģentāks un rāmāks, bet šādi atšķirties varētu arī vienas balvas ceremonijas dažādos gados. Abām ceremonijām bija "normāls" (ne pārāk spožs, ja neskaita žaketi) vadītājs – kas lika jautāt, vai rajonā nav komiķu, aktieru vai citu kadru, kuri prastu improvizēt?
Kopsavilkums
Ceru, ka abām balvām izdosies pārliecināt atbalstītājus, ka sexy ir gan popsīgums, gan radošā izcilība. Skaidri nosprausti balvu mērķi un atšķirības varētu izvērsties medijiem, publikai un nozarei interesantā komunikācijā, kur gada garumā jautri konfrontējas (nevis viens otru ienīst) snobiski intelektuāļi un gliteru zibinātāji. Protams, gribas arī cerēt, ka Kultūras ministrija un mediji reiz sapratīs, ka gada labākie mūziķi ir pelnījuši ne mazāku atspoguļojumu medijos par "Supernovas" pusfinālistiem.
Un te man gribētos atzīmēt Latvijas Radio 2 veidoto "Muzikālo banku", kur gada garumā par iekļūšanu, palikšanu un finālu sacenšas LR2 formāta popa un roka dziesmas. Jā, šai balvai nav nacionālā līmeņa statusa. Toties tai ir apskaužama, regulāra komunikācija, kas dod reālu labumu mūziķiem. Līdz pat gala koncertam, kas tiek translēts LSM.lv no lielākajām Latvijas koncertzālēm, dziesmas tiek regulāri atskaņotas Latvijas populārākajā un visplašāk skanošajā sabiedriskā medija raidstacijā un atspoguļotas internetā. Un uz šī fona gan "Gammai", gan "Zelta Mikrofonam" ir, uz ko tiekties.
0