Mākslas muzejā "Rīgas birža" būs skatāma franču mākslinieka Bernāra Venē retrospekcija "Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024", kas iepazīstinās ar mākslinieka daiļradi un ieguldījumu 20. un 21. gadsimta konceptuālās mākslas procesos.
Bernārs Venē ir pazīstams kā novators, kurš mākslā ieviesa matemātisko lingvistiku. Izstādē apmeklētāji ieraudzīs 28 darbus – gan paraugus no mākslinieka agrīnās daiļrades, gan pēdējos gados radītus. Ekspozīcijas centrālā ass ir matemātika, kas, Venē vārdiem runājot, sevī ietver "visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni mākslā".
"Bernārs Venē nemitīgi izaicina savu ideju, iespēju, dzīves un mākslas kā procesa robežas. Radīt mākslu viņam nozīmē artikulēt un pārveidot, iesaistot šajā procesā dažādas disciplīnas – zinātni, matemātiku, mūziku, arhitektūru, fiziku, ģeometriju un arī mediju telpā notiekošo," stāsta viena no projekta kuratorēm Una Meistere.
Jaunākie darbi ir daļa no divus gadus ilga projekta, kas saistīts ar ģeneratīvo mākslu. Digitāli gleznotās kompozīcijas ir Venē skulptūru "Effondrements" divdimensionāli ekvivalenti, kur, pakļaujoties dabiskajiem gravitācijas likumiem, loki un leņķi sakrituši uz zemes, radot negaidītas konfigurācijas. Attēlu ģenerēšanai tiek izmantoti algoritmi.
"Šīs formulas jeb "tēlus" es aizņemos no zinātnes grāmatām. Reizēm gadās, ka izvēlētajai figūrai pievienoju kādu vienādojumu, jo tas to papildina, taču to daru arī tāpēc, ka tādējādi samazinu noteiktu izvēlēto priekšmetu formālo aspektu un padaru tos sarežģītākus. Samazinot iespējamību tos tūlītēji interpretēt kā "skaistus attēlus". Mani objekti tiek izvēlēti to novitātes, vizuālās oriģinalitātes dēļ. Un bieži vien to "atšķirīguma", "distancētības" dēļ no visa, ko esmu iemācījies par mākslu. Matemātikas izmantošana manā praksē ir paredzēta, lai ieviestu citu realitāti. Tā ir valoda, kurai ir savas formālās īpatnības, sava organizācija, savi estētiskie noteikumi. Mani tajā interesē piedāvājuma bagātība, kas atbrīvota no stilistiskajiem ierobežojumiem, kuri raksturīgi mākslai, kas identificējas ar 20. gadsimta lielajiem vēsturiskajiem virzieniem," saka Bernārs Venē.
Kaut plašai auditorijai Bernāra Venē vārds saistās ar monumentālām formām, mākslinieks strādājis ar dažādiem medijiem – glezniecību, instalāciju, zīmējumu, tēlniecību, skatuves dizainu, rakstījis mūziku un debitējis kā horeogrāfs. Ņujorkā Bernārs Venē attīstīja oriģinālu izteiksmes veidu – monosēmisko zīmju izmantojumu, kas kontrastēja ar līdz tam ierasto glezniecības valodu. Radikālās idejas rezultējās sešus gadus ilgā pauzē, kuras laikā Bernārs nodevās teorētiskām pārdomām. Pēcāk tās kļuva par aizsākumu viņa ciļņiem un skulptūrām, kas šobrīd ir viena no pazīstamākajām Venē rokraksta zīmēm. 2000. gadā autors nolēma atgriezties pie glezniecības. Lai atklātu racionālās pasaules milzīgo vizuālo bagātību, ko mākslinieki līdz šim atstājuši novārtā, viņš pievērsās matemātiskiem vienādojumiem un skaitļiem.
Bernāra Venē darbi aplūkojami vairāk nekā 70 pasaules muzejos, tostarp Modernās mākslas un Gugenheima muzejos Ņujorkā, Hiršhorna muzejā un skulptūru dārzā Vašingtonā, Pompidū centrā Parīzē u.c., kā arī pasaules vadošajās izstāžu zālēs, galerijās un laikmetīgās mākslas kolekcijās. Viņa pēc pasūtījuma tapušās skulptūras pastāvīgi atrodas publiskajā telpā Oklendā, Ostinā, Bergenā, Berlīnē, Bodrumā, Bonnā, Denverā, Nīulmā, Nicā, Norfolkā, Parīzē, Seulā, Šeņžeņā, Tokijā un Tulūzā. Bernāra Venē veidotais 18 metrus augstais un 40 tonnu smagais tērauda objekts – veltījums olimpiskajai lāpai – ir vienīgais publiskais mākslas darbs, kas tika radīts speciāli 2024. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm Parīzē.
2023. gadā Starptautiskajā tēlniecības centrā Ņujorkā Bernārs Venē saņēma balvu par mūža ieguldījumu tēlniecībā. Mākslinieks ilgstoši dzīvojis Ņujorkā, taču šobrīd viņa mājvieta ir Lemuī pilsētiņa Dienvidfrancijā, kur atrodas arī Venē mākslas fonds, kas iemantojis īpaša Eiropas kultūras galamērķa statusu.
Izstādi, kas veidota speciāli Rīgai un mākslas muzeja "Rīgas birža" Lielajai zālei, producē kultūras un mākslas portāls "Arterritory.com" sadarbībā ar Bernāra Venē studiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Izstādes kuratores: Una Meistere, Daiga Rudzāte, projekta vadītāja: Vita Birzaka, izstādes arhitekts: Martins Vizbulis, grafikas dizains: Krišs Salmanis. Izstāde būs atvērta no 25. janvāra līdz 27. aprīlim.
0