Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās reklāmu vietā izvietoti attēli no Somijā dzīvojoša Honkongas mākslinieka Jao Šancjiņ pētījuma "Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas". Notikums ir daļa no Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas "Next".
"Viena no vietām, kur cilvēki mēdz viens otru pamanīt, ir sabiedriskais transports," ar izstādi iepazīstina organizatori. "Gaidot iekāpšanu, nereti paiet ilgāks laika sprīdis un sākam vērot tipāžus, kas iegadījušies blakus. Ielūkošanās sejā ir aizraujošs komunikatīvs process, kas gan aizvien biežāk notiek ar sociālo mediju pastarpinājumu, vienlaikus automātiski ziedojot savu seju kādai digitālai mākoņpakalpojumu kolekcijai. Neviens cilvēks nezina, kādu lomu mākslīgā intelekta režijā tuvākā vai tālākā nākotnē nospēlēs viņa foto atveids. Pagaidām mūsu sejas tikai krājas gigantiskā attēlu depozītā un tiek izmantotas šauri racionāliem mērķiem – identitātes un drošības pārbaudēm, patērētāju uzvedības analīzēm un citur, kur noder seju meklēšanas programmas. Tomēr, gaidot autobusu, trolejbusu vai tramvaju, esam īstu ļaužu ielokā un varam mēģināt saprast un nepārprast cits citu, ieskatoties sejās."
Jao Šancjiņ seju lasīšanas tradīciju pēta kopš 2023. gada. Mākslinieks pievēršas sejas interpretācijas vēsturei cauri kultūrām un laikiem. Vizuālajā pētījumā Jao Šancjiņ izmanto savu seju, kuru pakļauj dažādiem procesiem, ar jauno tehnoloģiju rīkiem pārbaudot senas Austrumu un Rietumu sabiedrībās izstrādātas tradīcijas.
Projektā "Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas" mākslinieks salīdzina Austrumu un Rietumu kultūru mēģinājumus spriest par cilvēka raksturu un likteni pēc viņa sejas vaibstiem. "Austrumāzijas kultūrās sejas lasīšana ir gadsimtu gaitā izstrādāta ezoteriska prakse, kas saistīta ar nākotnes pareģojumiem. Savukārt Rietumos 18. gadsimtā uzplaukusī kvazizinātne fiziognomija vairāk ir saistīta ar medicīnu, pēc sejas pazīmēm ļaujot noteikt personības temperamentu, rakstura iezīmes vai slimības diagnozi," skaidro rīkotāji.
Jao Šancjiņ darbs vērš uzmanību mūsdienu sejas atpazīšanas algoritmu līdzībai ar fiziognomijas principiem, kas, kā pats mākslinieks skaidro, iekodē sociālos aizspriedumus mašīnredzē un padara tos mūžīgus. Viņš aicina kritiski raudzīties uz tiklab digitālajām, kā analogajām tehnoloģijām, algoritmiskajām un ezoteriskajām praksēm, kas rada aizspriedumus. Mākslinieks uzsver: "Seja nav tikai seja. Tā ir arī tas, ko mēs vai mūsu sistēmas vēlas sejā nolasīt."
Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu.
Izstādes kuratores – Inga Brūvere un Mariē Šēvolda. Teksta autore – Aiga Dzalbe. Projekts sabiedriskā transporta pieturās ir skatāms no 9. līdz 22. jūnijam. Karte un plašāka informācija pieejama Rīgas Fotogrāfijas biennāles mājaslapā.
0