Jaunākā kultūras patēriņa pētījuma "Kultūras aktivitātes barometrs 2024" rezultāti apliecina, ka kultūras patēriņš Latvijā palielinās, kopš 2022. gada rādītājam pieaugot par 11%, ziņo Kultūras ministrija (KM). Pērn 77% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 75 gadiem patērējuši kādu kultūras produktu.
Jaunākā kultūras patēriņa pētījuma "Kultūras aktivitātes barometrs 2024" rezultātus 10. aprīlī prezentēja kultūras ministre Agnese Lāce un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe. "Kultūras patēriņa un līdzdalības regulāra pētniecība mums kā kultūrpolitikas plānotājiem nodrošina datus un aktuālāko informāciju, veidojot uz pierādījumiem balstītu kultūrpolitiku, savukārt politikas īstenotājiem tā palīdz nodrošināt pieprasījumam atbilstošu kultūras piedāvājuma attīstīšanu, kā arī mārketinga aktivitāšu plānošanu," pētījuma nozīmību uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce.
"Pētījums apliecina, ka Covid-19 pandēmijas sekas kultūras sektorā joprojām ir jūtamas – lai gan aktivitāšu un apmeklējuma rādītāji palielinās, tie joprojām nesasniedz rādītājus pirms pandēmijas, savukārt pandēmijas laika radītais digitālo piedāvājumu pieprasījums ilgtermiņā nav saglabājies tik augstā līmenī, tomēr aizvien nodrošinot aptuveni 10% papildu auditoriju kultūras sektorā," norādīja Anda Laķe.
Novērojams, ka pēdējo četru gadu laikā ir mazinājusies iesaiste tiešsaistes aktivitātēs. Iespējams, to var saistīt par ieradumu maiņu pēc pandēmijas, kad iedzīvotāji no tiešsaistes aktivitātēm pārorientējās atpakaļ uz klātienes pasākumiem. Digitālo kultūras produktu patēriņa rādītāji par 2024. gadu ir aptuveni 2018. gada līmenī: piemēram, mūziku tiešsaistē 2024. gadā klausījušies 39% iedzīvotāju, no 2020. līdz 2022. gadam – 54%, bet 2018. gadā – 32%. Līdzīgi arī Latvijas filmas tiešsaistē 2024. gadā skatījušies 19% iedzīvotāju, pandēmijas periodā – 45% līdz 48% iedzīvotāju, bet 2018. gadā vien 16% iedzīvotāju. Līdzīga tendence manāma arī e-grāmatu patēriņā – 2024. gadā digitālās grāmatas lasījuši 10% iedzīvotāju, pandēmijas laikā – 17% līdz 19 % respondentu, bet 2018. gadā – 7% Latvijas iedzīvotāju. Kopumā tas liecina, ka pandēmijas laika digitālo produktu pieprasījums nav saglabājies ilgtermiņā.
Populārākās kultūras aktivitātes ir pagasta, pilsētas vai novada svētki (piedalījušies 50% iedzīvotāju), populārās mūzikas koncerti (34%), kultūrvēsturisku vietu apmeklēšana (33%), drukāto grāmatu lasīšana (33%) vai kultūras pasākumu apmeklēšana vietējā kultūras centrā (32%). Aptuveni katrs ceturtais iedzīvotājs ir apmeklējis kino, muzejus un teātri, bet katrs piektais – izklaides vai atrakciju parkus un bibliotēkas.
Pieaugusi arī kultūras pasākumu un aktivitāšu apmeklēšanas mobilitāte – pētījums apliecina, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāji ir kļuvuši aktīvāki kultūras pasākumu apmeklēšanā arī ārpus savas dzīves vietas. Savā pilsētā vai pagastā pasākumus ir apmeklējuši kopumā 72 % iedzīvotāju (pieaugums no 61%), savā reģionā pasākumus apmeklējuši 35% (pieaugums no 26%), citā reģionā 27% (no 22%). Nedaudz pieaudzis arī to īpatsvars, kas pasākumus ir apmeklējuši Lietuvā vai Igaunijā (8%), kā arī citās valstīs (8%).
0