Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) aulā būs skatāma poļu laikmetīgās glezniecības izstāde "The New Generation", ko LMA organizē sadarbībā ar Polijas Republikas vēstniecību Rīgā. Izstādē būs apskatāmi piecu starptautiski atzītu jaunās paaudzes poļu mākslinieku darbi.
"Jaunā poļu glezniecības paaudze ir viena no nozīmīgākajām un dinamiskākajām parādībām Polijas laikmetīgajā mākslā," skaidro izstādes organizatori. "Lai gan šī kustība aizsākusies samērā nesen, tā jau ir guvusi plašu starptautisku ievērību." Izstādes mākslinieki pārstāv dažādas laikmetīgās glezniecības pieejas, tomēr viņus vieno svaigs skatījums uz mākslas vietu mūsdienu sabiedrībā. Viņu darbos vairs nav vēsturisko robežu un reģionālo īpatnību – tajos ienāk jauna enerģija un globāla perspektīva.
Poļu kurators un mākslas kritiķis Kšištofs Staņislavskis, kurš mākslas procesiem seko līdzi jau vairāk nekā 40 gadus, šo jauno mākslas atmodu raksturo kā unikālu fenomenu Polijas mākslas ainavā: "Līdzīgu parādību varēja novērot tikai vienu reizi – 1980. gados, kad Jaunā ekspresija kļuva par neatkarīgas mākslas vilni, nostājoties pret komunistiskās varas politiskajiem un kultūras ierobežojumiem. Toreizējie "poļu mežonīgie mākslinieki" šodien ir cienījami profesori vadošajās mākslas augstskolās, un daudzi no viņiem ir izveidojuši ievērojamas starptautiskas karjeras."
Izstādē būs skatāmi Martinas Čehas, Annas Gžimalas, Martinas Boroveckas, Julitas Malinovskas un Bartoša Čarnecka darbi. Martina Čeha (1990) ir atzīta jaunās paaudzes māksliniece, kuras darbi ir provokatīvi, emocionāli un tieši – tie pievēršas jaunu sieviešu dzīves realitātei, emocionālajām cīņām un attiecībām. Čeha glezno ar asiem, nereti šokējošiem vizuālajiem paņēmieniem, atklājot eksistenciālās tukšuma sajūtas mūsdienu sabiedrībā. Anna Gžimala (1997) veido pasakainas, vizuāli bagātīgas kompozīcijas, kas apvieno glezniecību ar literatūru, radot daudzslāņainu vēstījumu, savukārt Martina Borovecka (1989) rada glezniecības un reklāmas sintēzi, ironiski komentējot patēriņa kultūru. Viņas darbos klasiskās portretu un žanra ainas mijas ar greznu zīmolu reklāmām, radot satīrisku pasauli.
Julitas Malinovskas (1979) darbi attēlo atpūtas un privātās dzīves mirkļus, kas šķietami ir viegli un bezrūpīgi, bet patiesībā slēpj dziļu socioloģisku vērojumu. Viņas gleznās cilvēki atrodas neformālā vidē, peldkostīmos, dažādās pozās un situācijās, parādot ķermeņa realitāti tā, kā to parasti neattēlo mākslas kanonos. Viņas darbi piedāvā delikātu, bet kritisku skatījumu uz ķermeņa tēlu mūsdienu kultūrā. Bartoša Čarnecka (1988) mākslas darbi balstās vecmeistaru darbu interpretācijās. Viņš eksperimentē ar audekla virsmu, meklējot mūsdienīgu skatījumu uz klasisko mākslas mantojumu.
Izstāde būs atvērta darbadienās no 28. marta līdz 17. aprīlim no plkst. 10.00 līdz 18.00 ar pārtraukumu no plkst. 14.30 līdz 15.00. Ieeja bezmaksas. Izstādes atklāšana notiks 27. martā plkst. 17.00 LMA aulā.
Projekts turpināsies arī 2026. gadā "Znaki Czasu" Toruņas Laikmetīgās mākslas centrā, Polijā, kur plānota Latvijas jauno gleznotāju izstāde.
0