Luzius Keller, Proust im Engadin

Lu­ci­uss Kel­lers, Prusts En­ga­di­nā
In­sel Ver­lag, 1998

Grā­ma­ta, ko ne­jau­ši ie­rau­dzī­ju grā­mat­vei­ka­la skat­lo­gā Hei­del­ber­gā, stās­ta par sa­tri­ci­no­šu at­klā­ju­mu, es ne­jo­ko­ju, - ma­zā kal­nu vie­su mā­jā Al­pos pie Ber­ni­nas pār­ejas pirms ga­diem div­des­mit ve­cā vie­su grā­ma­tā bla­kus vā­cu un ho­lan­die­šu tū­ris­tu vār­diem ti­ka at­klāts 1893. ga­da 22. augus­ta ie­raksts: “Luijs de la Salls, Mar­sels Prusts. (A. G.) Put­nam, kas šo­dien dzie­dā­ja.”

Luijs de la Salls ne­bi­ja ne­kāds no­slē­pums, bet vi­sa in­tri­ga vi­jās ap put­nu un A. G. Kad mēs uz­zi­nām, ka par ini­ci­āļu spē­li kā mē­ģi­nā­ju­mu pa­da­rīt re­ālu mī­ļo­tā cil­vē­ka tu­vu­mu Prusts rak­sta 1893. ga­da dze­jo­lī pro­zā “Pre­sen­ce re­el­le”, ka burts G no­rā­da uz kā­du raks­tnie­ku ap­bū­ru­šu grā­fie­ni, bet burts A - uz ie­priek­šē­jā ga­dā mi­ru­šu drau­gu, ka “put­nam, kas šo­dien dzie­dā­ja” ir rin­da no Vāg­ne­ra “Meis­tar­dzie­do­ņiem”, tad arī kļūst acīm­re­dza­māks, ka mū­su kād­rei­zē­jie pār­dzī­vo­ju­mi slēp­jas vis­ne­jau­šā­ka­jās vie­tās un ti­kai gai­da, lai mēs tos pa­zī­tu, pa­da­rot re­ālus.