Latgales vēstniecībā "Gors" 4. marta vakarā notika Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonija, kur godināti desmit balvas ieguvēji – spilgtākie un nozīmīgākie notikumi un personības 2022. gadā, kā arī pasniegta balva par mūža ieguldījumu fotomāksliniekam Igoram Pličam.
Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" par paveikto pērn ieguvusi biedrība "LgSC", Daugavpils teātra izrāde "Sprīdītis", grupa "Tautumeitas" ar dziesmām un videoklipiem no albuma "Skrejceļš", iestudējums "Muols", Ligijas Purinašas dzejas krājums "pierobežas", mūsdienu latgaliešu literatūras podkāsts "Puslopys", Nautrēnu pagasta karte latgaliski, pirmais latgaliešu seriāls "FATI", Valentīna Lukaševiča eseju krājums "Casnāgu maizeitis" un mācību kurss "Latgaliešu rakstu valoda" platformā "Tava klase".
Savukārt latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv un Latvijas sabiedrisko mediju portāla lsm.lv lasītāju balsojumā uzvarējusi Ivetas Seimanovas darbu izstāde "Lobs ar lobu sasatyka".
"Boņuks 2022" apbalvojumu par padarīto 2022. gadā saņēma (alfabēta secībā):
Biedrības "LgSC" darbība 2022. gadā
Biedrība "LgSC" (iepriekš "Latgales Studentu centrs") ir nevalstiska organizācija, kas apvieno cilvēkus, kuriem ir svarīgi saglabāt un attīstīt Latgales un latgalisko kultūrtelpu, latgaliešu valodu. Šogad "LgSC" savā darbībā fokusējās uz atsevišķu projektu realizāciju un ir paveikusi daudz.
Daugavpils teātra izrāde "Sprīdītis"
Daugavpils teātra iestudējumā "Sprīdītis" pirmo reizi Annas Brigaderes pasaku luga izskanēja latgaliski. Izrādē visai ģimenei mazā laimes meklētāja piedzīvojumus bagātina dejas un dziesmas, kā arī latgaliešiem raksturīgais sirds siltums un dzīvesprieks. Izrādes režisors ir Māris Korsiets, lugu latgaliski tulkojusi Monika Zīle, bet Sprīdīša lomā iedzīvojās aktrise Zanda Mankopa.
Grupa "Tautumeitas" ar dziesmām un videoklipiem no albuma "Skrejceļš"
Etnomūzikas grupa "Tautumeitas" izdeva jaunu albumu, kuram dots nosaukums "Skrejceļš", un tajā ir iekļautas 3 kompozīcijas latgaliski. Dziesmai "Rūziņu duorziņā" vārdus savulaik teikusi Anna Brokāne Kaunatas apvidū (pierakstīti 1930. gadā), videoklipā un dziesmā "Muoseņa" savijas latgaliešu tautasdziesmas un Renāra Kaupera vārdi, bet pateicībā par visu kopā izdzīvoto gandrīz astoņu gadu garumā tapa dziesma "Vīna ūtrai".
Iestudējums "Muols"
Teātra izrāde "Muols", kuras režisors ir arī Rēzeknes teātra "Joriks" mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe, atklāj Latgales podniecības procesus – kā tiek iegūts un gatavots veidošanai derīgs māls, kā notiek cepļa iekurināšana, kā atdzimusi Latgales melnā keramika, kā var izmācīties par podnieku, kā kopā sadzīvo jaunā un tradicionālā keramika un citi jautājumi, bet īpašu vietu izrādē ieņem mākslas zinātnieka, Latgales keramikas vēstures pētnieka Jāņa Pujāta (1925–1988) personība un darbība.
Ligijas Purinašas dzejas krājums "pierobežas"
Grāmata "pierobežas" ir mēģinājums tuvināt abas rakstu valodas (latviešu un latgaliešu), aicinot būt iejūtīgākiem un iekļaujošākiem, kā arī pievēršot uzmanību pierobežas fenomenam.
Mūsdienu latgaliešu literatūras podkāsts "Puslopys"
Latgaliešu literatūras podkāsts "Puslopys" ir sarunas ar mūsdienu latgaliešu literatūras autoriem par rakstīšanu, valodu, nākotni un dzīvi.
Nautrēnu pagasta karte latgaliski
Nautrēnu pagasta vietvārdu karte latgaliešu valodā Rogovkas ciema centrā ir unikāls mutvārdu vēstures materiāls, kur iekļauti no paaudzes paaudzē nodoti un saglabāti aptuveni 920 mikrotoponīmu. Līdz šim tas ir vienīgais šāda veida materiāls visā Latvijā.
Pirmais latgaliešu seriāls "Fati"
“Fati” ir četru sēriju seriāls, komēdija ar krimināliem elementiem, un tas filmēts Daugavpilī. Tas ir pasaulē pirmais seriāls latgaliešu valodā. Seriāla tēmas idejas autors ir latgaliešu mūziķis, vēsturnieks, raidījumu veidotājs Arnis Slobožaņins, un viss seriālā esot balstīts uz patiesiem notikumiem.
Valentīns Lukaševičs "Casnāgu maizeitis"
Grāmatā "Casnāgu maizeitis" apkopotas 39 autora esejas, kas iepriekš publicētas drukātajā periodikā un elektroniskajos medijos. Kā norāda balvas pārstāvji, grāmata ir nozīmīgs ieguldījums latgaliešu esejistikā un latgaliešu rakstu valodas lietojuma bagātināšanā, kā arī drosmīgs solis pretī latgaliešu literatūras ainavas revitalizēšanai.
Mācību kurss "Latgaliešu rakstu valoda" platformā "Tava klase"
Projekts "Tava klase" tika radīts 2020. gada pavasarī, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, reaģējot uz vajadzību atbalstīt skolu attālinātās mācības. 2022. gadā platformā tiek publicēts mācību kurss "Latgaliešu rakstu valoda", kur detalizēti tiek apskatīts latgaliešu valodas statuss un rakstu valodas rašanās, digitālie resursi latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures apguvei, dažādo svinamo dienu apraksti un tradīcijas.
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināts fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs Igors Pličs. Pličs ir fundamentālās grāmatas "Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gadsimtā" (2021) idejas un koncepta autors. Grāmatā ir apkopota informācija par vairāk nekā 344 Latgalē strādājošiem fotogrāfiem, pāri par 2000 fotogrāfijas no 1858. gada līdz pat mūsdienām. Latgale ir vienīgais Latvijas novads, par kuru iznācis šāds enciklopēdisks vākums. Par šo nozīmīgo veikumu Igors Pličs un viņa skolotājs, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks saņēma latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2021" balvas nomināciju. Igora Pliča darbi pazīstami visā Latvijā un pāri tās robežām gan no izstādēm, gan no Latgales kultūras vēsturei nozīmīgām kultūrvēsturiskajām monogrāfijām": "Latgales rakstu gaismā", "Ai, māte Latgale", "Latgales kultūras vēsture", "Latvijas Luterāņu dievnamu šodiena", "Es dziedāšu par tevi", "Latgale un tās ļaudis". Viņš ir līdzdarbojies, izdevis vai ilustrējis 25 grāmatas, nozīmīgākās no tām: "Latgale fotogrāfijās" (2013), "Latgalietis XXI gadsimtā" (2017).
Šogad tika iesniegti 125 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz tika izvirzīta gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
Ar visu 30 balvas nominantu sarakstu var iepazīties te: https://www.latgalesgors.lv/lv/noskaidroti-bonuks-2022-nominanti
Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks" pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda, sadarbojoties ar biedrību "Partitūra".
1