26. aprīlī Spīķeru koncertzālē pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA). Šogad balvas pasniegšanas ceremoniju pieteica devīze "LALIGABA saviļņo".
Balva tika pasniegta sešās kategorijās, bet papildus ceremonijā godināja arī Mūža balvas un speciālbalvu ieguvējus. Balvu kateogrijā "Labākais dzejas darbs" saņēma Elvīras Blomas dzejas krājums "Viņam patīk šie dzejoļi" ("Punctum" atbalsta biedrība). Kā norādīts balvas pamatojumā, balva piešķirta par spilgtu un niansētu savas paaudzes dzīves un domāšanas pieredzes reprezentāciju dzejā, kas apliecina autores radošā temperamenta spēku un māksliniecisko briedumu.
Nominācijā "Labākais prozas darbs" balva otro gadu pēc kārtas piešķirta rakstniekam Svenam Kuzminam, šoreiz par garo stāstu "Brīvībene" (izdevniecība "Orbīta"). Balva piešķirta par aizraujošu vēsturiskās un cilvēciskās esības pretrunās sakņotu jauna cilvēka dzīves pieredzes atklāsmi mūsdienu Rīgas pilsētas stihijā, norāda žūrija.
Kategorijā "Labākais ārvalstu daiļliteratūras tulkojums latviešu valodā" balvu ieguva Ieva Lapiņa par krājuma "Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija" (apgāds "Neputns") sastādīšanu un atdzejošanu. "Balva piešķirta par nozīmīgu devumu Latvijas kultūrvides bagātināšanā, veicot valodiski tik atšķirīga un laikā un telpā attālināta kultūrteksta jēgpilnu un estētiski baudāmu atdzejojumu latviešu valodā," izvēli skaidro žūrija.
Nominācijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem" laurus plūca Sanitas Reinsones grāmata "Draugi un kaimiņi" (Jāņa Rozes apgāds). Balva piešķirta par piedzīvojumu stāstu bērniem un pusaudžiem, kas vēsta par īstu draudzību, ticību saviem sapņiem, drosmi un neatlaidību cīņā par savu interešu un dabas aizsardzību, teikts balvas pamatojumā.
Nominācijā "Spilgtākā debija" balvu saņēma Sintija Sudmale par savu pirmo dzejas krājumu "Uz manas mēles" (apgāds "Valters Dakša"). "Balva piešķirta par dzeju, kas izceļas ar poētisku spēku un ļauj dziļi ieskatīties gan autores personiskajā, gan plašākā, vispārinātā pasaules redzējumā, atklājot cilvēciskās esības būtību," izvēli skaidro žūrija. Debijas kategorijas naudas prēmiju un balvu jau trešo gadu atbalsta Jelgavas tipogrāfija.
Kategorijā "Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā" par labāko tika atzīta Daces Bulas monogrāfija "Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā" (LU LFMI apgāds). Balvas pamatojumā skaidrots, ka balva piešķirta par būtisku pienesumu latviešu literatūrteorētiskās domas attīstībā un inovatīvu, apbrīnojami konsekventu Regīnas Ezeras zooprozas analīzi un interpretāciju mūsdienu modernās ekokritikas teorētiski metodoloģiskajā griezumā.
Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt divas speciālbalvas – tulkotājam Nikolā Ozano par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu frankofonajā kultūrtelpā, kā arī Vairai Vīķei-Freibergai par monogrāfiju "The logic of poetry. Structure and poetics of the Latvian Dainas" (izdevējs "Pētergailis"). Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā piešķirta tulkotājai Mudītei Treimanei.
Lasītāju balva šogad tika noteikta sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv", organizējot publisku balsojumu, kas ilga no 2. līdz 24. aprīlim. Balsojumā uzvarēja Dace Rukšāne par romānu "Lu-Lū un Eņģelis" (izdevniecība "Zvaigzne ABC").
Visi nomināciju laureāti saņēma Dāniela Šatalova dizainēto LALIGABA balvu un naudas prēmijas.
Šāgada LALIGABA žūrijā darbojas literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa, literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, rakstnieks un literatūras kritiķis Guntis Berelis, dramaturģe un rakstniece Rasa Bugavičute-Pēce, tulkotāja Rūta Karma, rakstnieks, tulkotājs, redaktors Vilis Kasims un dzejniece un publiciste Katrīna Rudzīte.
Latvijas Literatūras gada balva ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā, norāda balvas organizatori. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem darbiem. Balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība, atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija.
LALIGABA 2025 ceremonija tapusi sadarbībā ar Latvijas Televīziju un notika Spīķeru koncertzālē. Scenārija autore un režisore – Līga Buševica, producente – Eva Eglāja-Kristsone, horeogrāfiju veidoja Alise Putniņa. LALIGABA vizuālās identitātes autors ir Mareks Hofmanis.
0