Novembra beigās Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklās izstādi "Gleizds, šķēres, papīrīt’s", kas būs veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) radošo eksperimentu attiecībām ar tā laika zinātnisko pētniecību ķirurģijā. Izstāde apvieno tādas tēmas kā nespēja un padomju erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika un sabiedrības pirmie centieni pieņemt citādo.
Izstādi veidos fotogrāfa Jāņa Gleizda 70. un 80. gados veidoti darbi, īpaši izceļot sadarbību ar Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem. Fotogrāfs 24 gadu vecumā zaudēja abas plaukstas un nonāca institūtā kā pacients, taču pēc operācijas apguva fotogrāfa amatu un sāka strādāt institūtā par fotolaborantu. Līdztekus pamatdarbam Gleizds darbojās fotoamatieru klubā "Rīga", un viņa fotomāksla izpelnījās arī starptautisku konkursu balvas. Viņš izmantoja savdabīgu fotomontāžas metodi, kas bija tapusi sintēzē ar viņa novērotajiem eksperimentiem traumatoloģijas un ortopēdijas institūta operāciju zālē. Laikā, kad oficiālā māksla bija pakļauta padomju varai, Gleizds un mediķi izstrādāja tehnoloģiskus risinājumus un principus, ar kuriem izcelt padomju pilsoņa ideoloģizētā ķermeņa dzimumpazīmes.
"Daudzas no institūtā veiktajām ķirurģiskajām manipulācijām oficiāli bija zināmas tikai ierobežotam ļaužu lokam – pirmās dzimuma maiņas operācijas Padomju Savienībā, protezēšanas pakalpojumi impotences skartajiem, krūšu pārveide. Ap pacientēm, kuras pa blatu bija tikušas pie plastiskajām operācijām, vijās leģendas, vairojot ticību medicīnas neierobežotajām spējām. Savukārt Gleizda meistarīgās fotokolāžas iekvēlināja fantāziju, kas jauniegūto ķermeni pārvietoja no padomju piezemētās realitātes uz jutekliskiem paradīzes dārziem," stāsta izstādes veidotāji. Atskats uz Gleizda daiļradi uzrāda pārmaiņas, kādas Latvijas sabiedrība piedzīvojusi attieksmē pret ķermeni un seksualitāti, arvien lielāku vērību pievēršot dabīgā un mākslīgā attiecībām.
Izstādes komandu veido kuratori Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs, izstādes arhitekte un dizainere Līva Kreislere, vizuālās identitātes māksliniece un grafiskā dizainere Līva Rutmane, projekta vadītāja Gerda Čevere, publiskās komunikācijas vadītāja Ilze Sirmā un citi.
Izstāde būs aplūkojama Medicīnas vēstures muzejā (Ukrainas neatkarības ielā 1) no 2024. gada 23. novembra līdz 2025. gada 30. martam. To papildinās pavadošā programma, kuru 28. novembrī plkst. 17.30 aizsāks saruna par tehnoloģisko palīglīdzekļu, ķermeņa un identitātes mijiedarbību. Sarunā piedalīsies britu māksliniece, protēziste un projekta "The Alternative Limb Project" dibinātāja Sofija de Oliveira Barata, parahokejiste un ortopēdiste Dina Grīnberga un filozofe Māra Grīnfelde.
0