Kad plkst. 19.30 ienācu skolas sporta zālē ierīkotajā vēlēšanu iecirknī, visi jau bija noguruši. Priekšā bija gara nakts, kurā jāsaskaita par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem nodotās balsis. Iecirkņa darbinieki bija strādājuši no astoņiem rītā. Apsteidzot notikumus, pateikšu, ka visas procedūras pabeidzām ap pieciem no rīta, kad iecirkņa komisija devās uz Rīgas vēlēšanu komisiju, lai nodotu materiālus.
Vēlējos redzēt, kā skaita balsis. Pieteikties par vēlēšanu novērotāju mani pamudināja pavasara skandāls – 2014. gadā vienas partijas ģenerālsekretārs it kā prasījis vēlēšanu elektronisko sistēmu nodrošinātājam piekoriģēt plusiņus un svītrojumus sava saraksta līderei. Komentārā medijiem teicu, ka tas, visticamāk, nebūtu bijis izdarāms, taču vēlējos savām acīm pārliecināties, ka balsu skaitīšanas un apkopošanas process nudien ir drošs.
Kad 20.00 vēlēšanu iecirkņa durvis aizvērās, veltījām kādu pusstundu, lai sakārtotu sporta zāli un aizbīdītu galdus un krēslus uz īpašu telpu, kur notiks balsu skaitīšana. Tad iecirkņa komisijas darbinieki nedaudz atpūtās, apēda vakariņās atsūtītās picas un ķērās pie darba.
Tātad pēc tam, kad aizvērušās iecirkņu durvis, cilvēkiem, kas palikuši iekštelpās, ir trīs prioritātes. Pirmā prioritāte – skaitīt balsis pēc iespējas ātrāk, jo visi ir pārguruši un grib gulēt. Lai tiktu gulēt, galvenais šķērslis ir elektroniskais fails, kurā balsu skaitīšanas laikā tiek ievadīti rezultāti, tādēļ svarīgi, lai no tā nelec ārā "errori". Piemēram, ja iecirkņa derīgo biļetenu kopskaits nebūs vienāds ar to biļetenu kopskaitu, kas nodots par 16 sarakstiem, tad uzrādīsies errors un visi vēl ilgi netiks gulēt. Tā ir otrā prioritāte jeb apsvērums. Trešā prioritāte ir balsu skaitīšanas precizitāte.
Cilvēcisku iemeslu dēļ trešā prioritāte atrodas aiz pirmās un otrās. Ņemot vērā apstākļus, manuprāt, citādi arī nevar būt. Protams, visi dara labāko, ko var, bet, ja elektroniskā faila aizpildīšanai ir kāds īsceļš, kas ļauj ātrāk tikt pie faila bez erroriem, tad, visticamāk, šis īsceļš tiks izmantots, jo... kurš gan no tā cietīs? Tādēļ kaut kas notiks paralēli, lai gan pēc instrukcijas vajadzētu secīgi. Kaut kas netiks skaitīts, bet atvasināts. Laiks tiks ieekonomēts, atsakoties no četru acu principa – jo pārliecināties par kolēģu darba precizitāti prasītu papildu laiku. Nekas traks, ja visi iecirkņa komisijas darbinieki strādā godprātīgi (nešaubos ne par vienu no tiem, ar kuriem kopā pavadīju deviņas stundas!), bet principā paver iespējas gan kļūdām, gan ļaunprātībām.
Naktī dažādi avoti nes informāciju par to, kas notiek citos iecirkņos. Saprotu, ka atrodos pavisam tipiskā iecirknī – prioritātes visur ir līdzīgas. Proti, pārguruši iecirkņu darbinieki cenšas maksimāli ātri skaitīt balsis un tās "iebarot" elektroniskajai sistēmai tā, lai nelektu ārā kļūdas.
Lielā uzticēšanās
Mans lielākais atklājums, sekojot līdzi balsu skaitīšanai – nebiju gaidījusi, ka tā tik lielā mērā balstās uz uzticēšanos.
Tas mazāk attiecas uz to balsu skaitīšanu, kas atdotas par sarakstiem. Tur ir iespējamas kļūdas, bet pavisam nelielas – maksimums dažas balsis vienā vai otrā virzienā. Ja vien, protams, visi vai vairākums iecirkņa darbinieku nav ļaunprātīgi – tad gan šis tas būtu iespējams.
Cita lieta ir saskaitīt plusus un svītrojumus. Šeit gan, ak, cik daudz kam pamatā ir uzticēšanās, ka neviens nekļūdīsies un nebūs ļaunprātīgs!
Uzticēšanās ir svarīga, lai paļautos, ka iecirkņa komisijas loceklis pareizi uz īpašas lapas atzīmē plusiņus un svītrojumus, kas atstāti biļetenos. Parasti – viens šķirsta biļetenus un sauc, otrs atzīmē, retāk – visu dara viens cilvēks. Vai pareizi? Ja neseko līdzi, nāksies tikai uzticēties, jo neviens nepārbauda.
Populārāko partiju populārākajiem kandidātiem plusiņu un svītrojumu var būt daudz, vajadzīgas vairākas lielas lapas, lai sarēķinātu, cik īsti. Vai aprēķins ir pareizs? Jāuzticas.
Tad kādam ir jāsauc plusiņu un svītrojumu skaits cilvēkam, kurš sēž pie datora – vai nosaukti un pēc tam ievadīti tiks tie paši skaitļi, kas ar zīmuli ieskicēti lielajās balsu skaitīšanas lapās? Jāuzticas. Jāuzticas arī tam, ka šie elektroniskajā veidnē atzīmētie skaitļi nākamo stundu laikā netiks mainīti.
Iecirkņa vēlēšanu komisijas darbiniekiem, beidzot darbu, attiecīgais fails elektroniski jāparaksta, bet naivi domāt, ka viņi pēc 22 stundu darba dienas ir spējīgi kaut ko pārbaudīt. Ja nav erroru, tātad viss kārtībā. Fails tiek parakstīts, neaplūkojot tā saturu, un aizsūtīts pašvaldības vēlēšanu komisijai pārbaudīt, vai nav kādu slēptu erroru. Pēc neilga laika pienāk apstiprinājums, ka arī slēptu erroru nav. Šajā brīdī visi ir priecīgi. Starplaikā visa iecirkņa dokumentācija jau ir savākta un sapakota, gaida izsauktais taksometrs, bet šis pats fails (cerams, ka šis pats fails!) vēl jāizprintē divos eksemplāros un jānogādā "lielajai" pašvaldības vēlēšanu komisijai Vecrīgā.
Nezinu, kas ar iecirkņa rezultātiem notiek tālāk, "pa vadiem"– noteikti lūgšu CVK man šo posmu izskaidrot, jo galu galā tieši tas mani pamudināja skatīties balsu skaitīšanu. Šobrīd dzīvoju ar pieņēmumu: ja CVK mājaslapā attiecīgajā iecirknī kādam kandidātam pēkšņi parādītos cits plusiņu un svītrojumu sadalījums, diez vai kāds no pārgurušajiem balsu skaitītājiem to vispār piefiksētu. Un, pat ja piefiksētu, norakstītu uz atmiņas problēmām – jo visi dokumentālie pierādījumi jau ir aizceļojuši tālāk.
Varu apliecināt, ka manā iecirknī visiem kandidātiem, kuru plusiem un svītrojumiem pievērsu uzmanību, CVK mājaslapas rezultāti sakrita ar reāli saskaitītajiem. Citiem kandidātiem? Kas to lai zina... Neviens nespēj turēt atmiņā tik daudz skaitļu.
Vai tas ir normāli?
Latvijā esam daudz (un pamatoti!) runājuši par to, cik lieli riski nāk ar elektroniskām vēlēšanām. Bet tas nenozīmē, ka ar rokām skaitīt balsis ir ļoti droši. Redzot, kā "dzīvē" notiek balsu skaitīšana, es galīgi par to neesmu pārliecināta.
Domāju, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās riski nav lieli, jo sadalāmo mandātu ir maz un daži iecirkņi parasti neko nevar izšķirt. Varbūt tāpēc tik liela paļaušanās un uzticēšanās ir attaisnojama. Ja kāds lūgtu pārskaitīt plusiņus un svītrojumus, tie noteikti atšķirtos no skaitļiem, kuri ir publiskoti – taču pavisam nedaudz, un to var izskaidrot ar jebkurās vēlēšanās neizbēgamu cilvēcisko kļūdu. Atcerēsimies 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas, kad Floridā nevarēja un nevarēja beigt pārskaitīt par Džordžu Bušu un Alu Goru nodotās balsis, skaitļi nemitīgi mainījās, līdz iejaucās ASV Augstākā tiesa un uzdeva pārtraukt balsu pārskaitīšanu, šādi iedodot ASV prezidenta amatu Džordžam Bušam.
Bet, ja domājam par pašvaldību vēlēšanām un arī Saeimas vēlēšanām attālākos reģionos, sevišķi Latgales austrumos... Es partiju vietā sūtītu novērotājus.
Ko darīt?
Es nezinu, kā šīs problēmas risina vai nerisina iepriekšējās vēlēšanās izmantotie balsu skaitīšanas skeneri un elektroniskā vēlēšanu vadības sistēma. Iespējams, kaut ko risina. Bet tas arī nozīmē paļauties uz to, ka ar elektronisko datu apmaiņu viss ir kārtībā – nevienā no līmeņiem nav ne kļūdu, ne ļaunprātīgas iejaukšanās.
Nakti sēžot vēlēšanu iecirknī, es aizdomājos par iespēju balsot elektroniski. Galvenais iebildums pret Igaunijā izmantoto sistēmu – elektroniskas vēlēšanas nevarot būt vienlaikus drošas un aizklātas. Proti, jābūt iespējai pārliecināties, ka balsis nav "uzzīmētas" vai "pa vadiem" pazudušas. Bet, lai par to pārliecinātos, jābūt iespējai identificēt konkrētu balsotāju.
Ziniet, pēc tā, ko redzēju balsu skaitīšanā, mani pašreizējā "aptuvenā" balsu skaitīšana satrauc daudz vairāk nekā teorētiskā iespēja, ka varbūt kāds varētu uzzināt, kā esmu balsojusi! Arī šobrīd vēlēšanas nav pilnīgi aizklātas, jo pastāv teorētiska varbūtība, ka, iespējams, kāds filmē vēlētāju balsošanas brīdī, liek atrādīt biļetenu vai pat aizpilda biļetenu kopā ar viņu. Man svarīgāk šķiet pārliecināties, ka mana balss ir saskaitīta pareizi.
Elektroniskais balsojums gan ir patāla nākotne. Šobrīd jādomā, kā padarīt drošāku esošo sistēmu.
Partijām es silti iesaku nākamajās pašvaldību vēlēšanās sūtīt savus novērotājus, it sevišķi uz tām pašvaldībām, kur ir stabila, šķietami nesatricināma vara, kam var būt ietekme uz iecirkņu darbiniekiem.
Centrālajai vēlēšanu komisijai es ieteiktu atsacīties no detalizētām instrukcijām, bet dizainēt procesu tā, lai drošībai svarīgākos posmus nebūtu iespējams apiet. CVK būtu jāspēj arī identificēt neizskaidrojamas anomālijas partiju un kandidātu rezultātos atsevišķos iecirkņos – iespējams, ka CVK šādas anomālijas jau "ķer", bet par tām tad vairāk un plašāk jāstāsta. Jānormalizē arī prakse vismaz dažu iecirkņu biļetenus pēc kāda laika pārskaitīt. Protams, rezultāts nedaudz atšķirsies, bet šīs atšķirības, cerams, būs saprātīgā diapazonā.
Bet tas iespējams tikai tad, ja mēs, vēlētāji un arī kandidāti, būsim iecietīgāki pret korekcijām vēlēšanu rezultātos. Šādas korekcijas liecina par labu, nevis sliktu darbu. Nedrīkst vēlēšanu organizatoriem radīt iespaidu, ka kļūdu paslaucīšana zem tepiķa ir ne tikai ātrākais, bet vēl arī drošākais risinājums. Nedrīkst būt tā, ka par lēnu, bet precīzu balsu skaitīšanu seko pārmetumi, kamēr par ātru, bet paviršu – saņemtas tikai uzslavas, jo... neviens jau nepārbaudīs, bet priecīgi gan iecirkņa darbinieki, gan "bosi", gan žurnālisti, gan sabiedrība.
Ko novēlēt mums visiem kā vēlētājiem? Aicinu būt pacietīgākiem. Atceros, ka senāk vēlēšanās arī es ar neizpratni skatījos uz tiem iecirkņiem, kas vēl dziļi svētdienā nespēja saskaitīt balsis. Tagad saprotu – iespējams, ka viņi negribēja mocīt pārgurušos darbiniekus un atļāva viņiem naktī izgulēties. Iespējams – pildīja instrukciju un prioritizēja balsu skaitīšanas precizitāti, nevis ātrumu. Par to viņiem – visu cieņu!
0