Latvijas PEN atklātā vēstulē aicina izvērtēt Latvijas žurnālistu vizīti uz Izraēlu

Trešdien, 25. jūnijā, Latvijas PEN publiskojis atklātu vēstuli, kurā aicina izvērtēt Latvijas žurnālistu vizīti Izraēlā, kas norisinājās šīgada jūnija sākumā. Organizācija norāda uz riskiem, ka līdzīgas vizītes ietekmē objektīvu informācijas atspoguļojumu par Izraēlā, Gazā, Rietumkrastā un Irānā notiekošo, un aicina atbildīgās institūcijas izvērtēt iespējamos žurnālistu ētikas pārkāpumus.

Kā norāda Latvijas PEN valde, notikušais apdraud žurnālistu spēju objektīvi atspoguļot notikumus. Biedrība aicina Latvijas medijus, kuru pārstāvji jūnija sākumā piedalījās vizītē Izraēlā, skaidrot savu rīcību un atklāt vizītes finansējuma avotus. Tāpat organizācija uzsver nepieciešamību skaidrot, vai žurnālisti uzklausīja arī Izraēlā dzīvojošo palestīniešu skatupunktu un apmeklēja okupēto Rietumkrasta teritoriju.

Vēstulē pausts arī aicinājums izvērtēt žurnālistu ētikas pārkāpumus, kas varētu būt radušies vizītes laikā, atsaucoties uz neseniem piemēriem par nekritisku Izraēlas politiskās pozīcijas atspoguļojumu Latvijas sabiedriskajos medijos.

Zemāk piedāvājam iepazīties ar pilnu vēstules tekstu:

Latvijas PEN atklātā vēstule Latvijas medijiem, Latvijas sabiedrisko mediju ombudam Edmundam Apsalonam, Latvijas Mediju ētikas padomei un Latvijas Žurnālistu asociācijai ar aicinājumu izvērtēt vairāku Latvijas žurnālistu došanos Izraēlas vēstniecības organizētā vizītē uz Izraēlu un tās ietekmi uz objektīvu informācijas atspoguļojumu par Izraēlā, Gazā, Rietumkrastā un Irānā notiekošo

Viena no būtiskākajām vērtībām, par ko iestājas PEN centri visā pasaulē – arī Latvijas PEN –, ir preses brīvība. Organizācijas PEN International hartā ir teikts, "ka nepieciešams solis uz pasauli ar augstāku politiskās un ekonomiskās kārtības organizāciju ir brīva valdību, administrāciju un institūciju kritika. Un, tā kā brīvība nozīmē arī brīvprātīgu sevis ierobežošanu, dalībnieki apņemas pretoties tādiem preses brīvības apdraudējumiem kā melīgas publikācijas un apzināta faktu sagrozīšana un izkropļošana politiska vai personīga labuma vārdā". Neatņemams pamats virzībai uz labāku pasaules kārtību ir starptautisko tiesību ievērošana, un šajā procesā svarīga loma ir ētiskai žurnālistu darbībai, kas balstās profesionālā neatkarībā un daudzveidīgu redzējumu atspoguļošanā. Tādēļ Latvijas PEN satrauc Latvijas žurnālistu dalība Izraēlas vēstniecības rīkotajā vizītē Izraēlā, kas neatbilst vispārpieņemtajiem žurnālistikas ētikas principiem un apdraud žurnālistu spēju objektīvi atspoguļot notikumus, īpaši situācijā, kurā pastāv pamatotas aizdomas par nopietniem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Starptautiskā tiesa 2024. gada pagaidu lēmumos ir norādījusi uz pamatotām aizdomām, ka Izraēla Gazas joslā īsteno darbības, kas varētu tikt klasificētas kā genocīds, un ir uzdevusi nekavējoties nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību un humānās palīdzības piekļuvi. Tomēr kopš 2025. gada marta Izraēla pilnībā bloķē humanitārās palīdzības piegādes Gazai, kas saskaņā ar Ženēvas konvencijām ir kara noziegums. Izraēlas maijā ieviestā pārtikas izdales sistēma, ko vada privāta militarizēta organizācija, neatbilst starptautiskajiem humānās palīdzības standartiem, un tās ietvaros ik dienu tiek sašauti desmitiem, pat simtiem cilvēku. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi aresta orderus Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu un bijušajam aizsardzības ministram Joavam Galantam. Izraēlas valdības 29. maija lēmums izveidot jaunas kolonistu apmetnes okupētajā Rietumkrastā pārkāpj vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas skaidri pasludina šādas apmetnes par neleģitīmām un par kliedzošu starptautisko tiesību pārkāpumu. Starptautiskās tiesības arī nosaka, ka pielietot militāru spēku drīkst vienīgi tad, ja valsts aizstāvas pret faktisku vai pierādāmu tūlītēju uzbrukumu; Izraēla nav sniegusi pierādījumus, ka tā ir saskārusies ar šādu tūlītēju apdraudējumu, lai pamatotu tās 13. jūnijā veikto uzbrukumu Irānai. Tādējādi ir iemesls uzskatīt, ka Izraēla pašreiz veic smagus un sistemātiskus starptautisko tiesību pārkāpumus, graujot normās balstītu starptautisko kārtību.

Viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm ANO Drošības padomē 2026.–2027. gada termiņā ir "aizsargāt noteikumos balstītu starptautisko kārtību atbilstīgi ANO statūtiem". Arī Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodekss paredz, ka mediji "ievēro Latvijas Republikas likumus, starptautisko tiesību normas un tiesu praksi, tajā ietvertās plašsaziņas līdzekļu ētikas normas". Gan Latvijas Mediju ētikas padomes kodekss, gan Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodekss paredz pienākumu gādāt par viedokļu daudzveidību no dažādiem avotiem, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami, lai sabiedrība varētu saņemt pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Šie abi ētikas kodeksi arī uzsver, ka žurnālistiem ir jāizvairās no interešu konflikta un situācijām, kas var radīt šaubas par viņu neatkarību.

Ņemot to vērā, Latvijas PEN aicina Latvijas žurnālistus un mediju pārstāvjus, kuri jūnija sākumā piedalījās Izraēlas vēstniecības organizētajā vizītē Izraēlā, publiski skaidrot savu rīcību. Vispārpieņemtās žurnālistikas ētikas normas, kam seko starptautiskie mediji (BBC, Reuters, The New York Times u. c.), aizliedz piedalīties valstiski finansētos ceļojumos, ja tie var ietekmēt žurnālista profesionālo neatkarību. Ja ziņu atspoguļojumā nav atklātības par materiālā labuma saņemšanu, tas pārkāpumu pastiprina.

Laikā, kad Latvijas žurnālisti uzturējās Izraēlā, starptautiska žurnālistu grupa devās apmeklēt Masafer Jatas ciemu kopienu okupētajā Rietumkrastā, kur Izraēlas armija gadiem ilgi iznīcina palestīniešu mājas un piespiedu kārtā pārvieto iedzīvotājus. Izraēlas armijas karavīri, aizbildinoties ar "sabiedriskās kārtības" nodrošināšanu, bloķēja ceļus uz ciematiem un liedza žurnālistiem tajos iekļūt. Kopš 2023. gada oktobra Izraēla ir liegusi ārvalstu žurnālistiem piekļuvi Gazas joslai, kas ir pretrunā ar starptautiskajām preses brīvības normām. Vienlaikus Izraēlas karā pret Gazu ik mēnesi vidēji tiek nogalināti aptuveni 13 palestīniešu žurnālisti, padarot to par vienu no žurnālistiem nāvējošākajiem konfliktiem mūsdienu vēsturē. Apstākļos, kad Izraēla apzināti ierobežo mediju piekļuvi, žurnālistiem ir īpašs pienākums uzklausīt palestīniešu skatījumu, lai sabiedrība iegūtu pēc iespējas pilnvērtīgāku priekšstatu par notiekošo.

Bažas par interešu konfliktu pastiprina izteikti vienpusējais un nekritiskais ziņu atspoguļojums Latvijas medijos par Izraēlas darbībām. Kā nesenus piemērus var minēt Latvijas Radio 1 un portāla "Delfi" intervijas ar Izraēlas vēstnieci Latvijā ar virsrakstiem "Esam vienā laivā ar ukraiņiem: Izraēlas vēstniece intervijā skaidro militāro operāciju pret Irānu" un "Izraēlas vēstniece Latvijā: Nebija vairs izvēles, lai sāktu militāro operāciju pret Irānu", nenorādot, ka šādi vēstnieces apgalvojumi ir apstrīdami un pauž vienas puses nostāju. Uz vēstnieces izteikumiem, ka, uzbrūkot Irānai, "starptautiskā sabiedrība – visi, itin visi saprot, ko mēs darām", vai ka tas tiek darīts "visa reģiona stabilitātes labā, Rietumu civilizācijas labā, lai padarītu to par labāku pasauli", neseko nekāds kritisks izvērtējums un pretjautājumi no žurnālistu puses. Intervijās netiek uzdots neviens jautājums par Izraēlas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Gazas joslā un Rietumkrastā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas PEN aicina:

• Latvijas medijus, kuru pārstāvji jūnija sākumā piedalījās Izraēlas vēstniecības organizētajā vizītē Izraēlā, skaidrot šo rīcību un atklāt vizītes finansējuma avotus un to, vai un cik lielā mērā organizatori sedza ceļa un uzturēšanās izdevumus;
• žurnālistus, kuri piedalījās vizītē Izraēlā, paskaidrot, vai vizītes gaitā viņi apmeklēja arī okupēto Rietumkrastu un vai uzklausīja Izraēlā dzīvojošo palestīniešu skatījumu;
• Latvijas medijus, kuru pārstāvji jūnija sākumā devās vizītē uz Izraēlu, skaidrot sabiedrībai, vai un kā šī rīcība ir ietekmējusi konkrētajā medijā atspoguļoto ziņu un informācijas, kas saistīta ar Izraēlas īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Gazā un Rietumkrastā, kā arī ar Izraēlas sākto militāro konfliktu ar Irānu, objektivitāti;
• Latvijas sabiedrisko mediju ombudu Edmundu Apsalonu, Latvijas Mediju ētikas padomi un Latvijas Žurnālistu asociāciju izvērtēt žurnālistu, kuri piedalījās vizītē Izraēlā, iespējamos žurnālistu ētikas pārkāpumus, kā arī izvērtēt šo žurnālistu pārstāvēto mediju atbildību saistībā ar iespējamiem ētikas pārkāpumiem, nosūtot savus žurnālistus Izraēlas valdības organizētā vizītē uz Izraēlu.