Autors
Barbara Lehtna (1990) jau astoņus gadus darbojas mākslā. Viņa pēta atmiņu un kvīru kultūru postpadomju sabiedrībā, interesējas par rūpju ētiku un personiskajiem arhīviem. Viņas darbība ir bāzēta starpdisciplinārā pieejā dažādām performatīvajām mākslām (teātrim, dzīvajai mākslai) un vizuālajai mākslai. Ir pārliecināta, ka mākslai jābūt personiskai un vienmēr politiskai.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākie autora raksti
Krīti vēlreiz, krīti labāk
Kas šajā sportā ir tāds, ka cilvēkam tā pietrūkst pat tad, ja ikdienā tas var novest līdz asarām? Kāpēc tas kļūst par mīļāko sportu tiem, kuri skolā izvairījās no fiziskām aktivitātēm pat tad, ja tas nozīmēja, ka vidusskolas izlaidumā nesaņems zelta medaļu?
Sāpes man līdzās
Sejas mainījās, bet atbilde palika: "Kauli nav lauzti, bet man te ir jauni, interesanti pretsāpju līdzekļi, ko varat pamēģināt." Un es dzēru pretsāpju zāles, kaut redzēju, ka ārsts tās izraksta ar pildspalvu, uz kuras ir to pašu zāļu logo.
Ir nedaudz jāpadodas. Par "Riga IFF" filmu "Dzīves tango"
Filma sākas mazā, saulainā Itālijas pilsētiņā, kur jaunai dienai gatavojas Klaudio. Mēs sastopam viņu apakšveļā, kas atklāj deformēto pusmūža ķermeni – vairāk nekā pirms 20 gadiem Klaudio diagnosticēta Parkinsona slimība, kuras progresu viņš palēninājis, dejojot tango.
Vai tev maz rūp?
Pēdējo triju gadu laikā Rietumeiropā esmu redzējusi neskaitāmus uzvedumus, kuru autori rūpes nodēvē par savu izejas punktu vai arī struktūru, kas darbu satur kopā. Daudzi no šiem darbiem kā radikālu pretošanos kapitālismam un neoliberālismam piedāvā atpūtu.
Visi autora raksti
Barbara Lehtna
Ir nedaudz jāpadodas. Par "Riga IFF" filmu "Dzīves tango"
Filma sākas mazā, saulainā Itālijas pilsētiņā, kur jaunai dienai gatavojas Klaudio. Mēs sastopam viņu apakšveļā, kas atklāj deformēto pusmūža ķermeni – vairāk nekā pirms 20 gadiem Klaudio diagnosticēta Parkinsona slimība, kuras progresu viņš palēninājis, dejojot tango.
