Sestdienas, 30. novembra, rītā 97 gadu vecumā miris Dailes teātris aktieris Gunārs Placēns (1927–2024), pavēstījis Latvijas Radio 3 "Klasika", kam to apstiprinājuši aktiera tuvinieki.
Placēns bijis spilgts raksturkomiķis, kura talantu iezīmē neizsīkstoša fantāzija, improvizācijas spējas, gaiša humora izjūta un artistisks temperaments, Latvijas Nacionālās bibliotēkas enciklopēdijā raksta teātra pētniece Evita Mamaja.
Placēns spēlējis daudz lomu situāciju komēdijās. Enerģiska plastika, ātra reakcija uz notiekošo un spēles azarts ļauj viņam veidot savdabīgus raksturus un iemūžināt visdažādāko tipu galeriju.
Placēna tēvs Kārlis Placēns un māte Kristīne Baltpurviņa bija lauksaimnieki. Vecbebru biškopības un dārzkopības tehnikumā Gunārs Placēns ieguva biškopja agronoma diplomu (1947) un arī tehnikumā aktīvi piedalījās teātra izrādēs. 1947. gadā viņš iestājās Latvijas Teātra un horeogrāfijas vidusskolā, kur kursu vadīja Boriss Praudiņš. Vēlāk skola pārtapa par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Teātra institūtu, un to Placēns pabeidza 1951. gadā.
Gunārs Placēns ir režisoru pieprasīts aktieris, viņa lomu skaits sniedzas pāri simtam – starp tām omulīgais un dzīvespriecīgais Šveiks Eduarda Smiļģa 1961. gada inscenējumā, tad precīzais padomju laikmeta tips, aprobežotais "loceklis vairākās valdēs" Fēlikss Ģīga M. Birzes komēdijā "Sākās ar melno kaķi" (1966), mūsu teātra tēvs, liels aktieris gan uz teātra skatuves, gan dzīvē – Ādolfs Alunāns latviešu teātra simtgades iestudējumā "Lai top!" (1968), doktors Vatsons "Šerlokā Holmsā" (1979) un Dona Kihota uzticamais pavadonis Sančo Pansa M. de Servantesa "Donā Kihotā" (1984).
Gunārs Placēns redzams arī daudzās kinofilmās. Viņš debitējis kino 1958. gadā ar Augusta Caunas lomu filmā "Latviešu strēlnieka stāsts", pēc tam radot virkni spilgtu lomu darbos, kas pieder Latvijas kinoklasikai.
Gunāra Placēna darbs ir novērtēts gan gadskārtējās Latvijas teātru skatēs (apbalvojumi par Fēliksu Ģīgu un Ādolfu Alunānu), tāpat saņemti padomju laika goda nosaukumi: Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1971) un Tautas skatuves mākslinieks (1977). 2011. gadā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
0