Šovasar trešo reizi kopā ar draugiem devos uz "Sapfo" festivālu Lietuvā, kas notika jau 12. reizi. Neatkarīgais kvīru feministu festivāls ir nosaukts lesbiešu literatūras aizsācējas – sengrieķu dzejnieces Sapfo – vārdā, un tā fokusā ir sievietes, tostarp transsievietes, kuras veido arī organizatoru kodolu. Mans āķis, ar ko iekvēlināt interesi par festivālu, ir aina, kurā dažādu paaudžu kvīri četros naktī reivo pļavā blakus siena gubām. Tieši tajā mirklī pirms diviem gadiem beidzot izjutu ķermenisku prieku no reiva. Ja līdz tam reivu apmeklēšanu uztvēru tikai kā nodevu kvīru atbalstam, toreiz pa īstam ļāvos latviešu DJ Lévi liktās mūzikas draivam.
"Sapfo" tiek organizēts Latvijai neierastā veidā – festivāla komanda nevis vienkārši ierodas norises vietā vairākas dienas agrāk, lai sagatavotu virtuvi, tehniku, bāru, atkritumu un dušas zīmes, bet gan rūpējas par lauku sētu, kur notiek pasākums, visa gada garumā. Tas nozīmē, ka šis ir īsts kopienas projekts – festivālam nav ieejas maksas un to finansiāli nodrošina kopienas ziedojumi. Kopiena pati rūpējas par abām koka skatuvēm un to labošanu pēc vētrām, kā arī par tualetēm un dušām, kuras pieejamas arī ratiņkrēslā.
Šajā rakstā pastāstīšu par savu pieredzi ''Sapfo'', kas ir Lietuvas kreiso kvīru pašorganizēšanās rezultāts, un par to, kāpēc, manuprāt, līdzīga festivāla norise Latvijā pagaidām nebūtu iespējama.
Visdrošākā kopābūšana
Vai uz "Sapfo" var doties tikai īpašie kvīri un atbalstītāji? Protams, ne, bet tie pārējie visdrīzāk nemaz negrib braukt, un varbūt arī labi, ka tā. "Sapfo" programma ietver lekcijas, diskusijas, mācības un nodarbības, sporta spēles un daudzas patīkamas stundas dīdžeju mūzikas pavadībā – programma tiek veidota no kopienas pieteikumiem. Liela daļa pasākumu notiek angļu valodā, bet pārējiem var sekot līdzi, pateicoties izpalīdzīgām čukstu tulkotājām, kuras vienmēr atrodas dalībnieku vidū.
Šogad programmā pirmoreiz piedalījos arī pati, sniedzot drag king grima meistarklasi. Iepriekš nebiju pieteikusi drag ievirzes pasākumus programmai, jo man šķita, ka "Sapfo" noskaņa nebūs piemērota drag individualitātes izkopšanai. Proti, drag mākslinieku ierastais tēls "esmu zvaigzne uz skatuves un ārpus tās, bet pārējie ir tikai skatītāji" nav piemērots, lai to kultivētu kopienas festivālā. Tomēr nonācām pie darbnīcas formāta, kurā es sniedzu padomus un atbalstu tiem, kuri jūtas apmulsuši dekoratīvās kosmētikas plašajā piedāvājumā. Pārsteidzošā kārtā netika saplēsts neviens spogulis, darbnīca izdevās, un visi tika pie meikapa, izmēģinot sejas maskulinizāciju bez nepieciešamības veidot pilnu drag tēlu. Diemžēl, vadot grupu, nācās palaist garām vulvas formas māla pelnutrauku veidošanas darbnīcu, kā arī leģendārās laušanās sacīkstes – ja iespēja vērot lesbietes izrādām savu roku spēku ūjinošu atbalstītāju ielokā nav pietiekams iemesls gaidīt "Sapfo", tad arī mans laiskais prieks vērot volejbola vai tautas bumbas cīņas diez vai būs izprotams.
Mani ceļabiedri bija entuziastiski par iespēju piedalīties ķermeniskās pašizpētes darbnīcās, it īpaši tverkošanas meistarklasē, kurai drošāku norises vietu diezin vai varētu atrast. Lielā cilvēku skaita dēļ šī darbnīca no malas izskatījās pēc labi horeografētas performances. Taču es savas ķermenī balstītās mākslinieciskās prakses dēļ šajās darbnīcās izvēlējos nepiedalīties. Performanču praksē savu ķermeni izmantoju kā rīku – šis rīks ir kā zīmulis, taču, tēlaini izsakoties, esot mežā, es nevēlos censties savienoties ar zīmuļa koksnes saknēm. Tomēr es ar interesi sekoju līdzi tam, kādus ķermeniskās izpausmes un pratības vingrinājumus piedāvā citi mākslinieki, un "Sapfo" te palīdz.
Pēc piektdienas ballītes visu sestdienu biju tik nogurusi, ka spēju tikai ar nožēlu noskatīties apņēmīgajās censonēs no tamborētāju pulciņa, ko vadīja jaukā Rasa, ar kuru iepazinos iepriekšējā gadā. Pateicoties viņai, esmu uzzinājusi vairāk par Lietuvas kvīru aktīvistu tiešu atbalstu Ukrainai, tai skaitā par braucieniem uz Kijivu un dronu pirkšanu Ukrainas armijai. "Sapfo" noteikti nav apolitisks festivāls, bet tiešā veidā politiskās tēmas tiek risinātas festivālā "Kombinatas", kas ar "Sapfo" dala norises vietu. Blakus bāram bija izkarināts Palestīnas atbalsta karogs, jo daļēji pārklājas abu festivālu aktīvisti un organizētāji.
Arī naktī uz svētdienu neizdodas izgulēties, jo līdz sešiem rītā notiek vislabākās un iekļaujošākās kvīru dīdžeju uzstāšanās, zib daudz kailu krūšu – te nav ne aizspriedumu, ne riska tikt aizskartai. Pa starpām padzirdu, ka vienas festivāla apmeklētājas ceļš uz "Sapfo" sākās ar MO muzeja izstādi "Mēs to nedarām", kas Latvijas kritikā bieži pieminēta kontekstā ar LNMM izstādi "Iekāres vārdā". Arī es MO sev par prieku redzēju mākslinieces Janinas Sabaļauskaites fotogrāfijas ar kopienas biedriem lepni pozējam "Sapfo" zilo debesu utopijā, kā arī īsu aprakstu par pašu festivālu. Nebiju pat iztēlojusies, ka šīs fotogrāfijas patiešām kalpos kā gādīgs gids, bet reizēm māksla spēj sasniegt arī šādus kopienu saliedējošus mērķus.
Kāpēc Latvijā nav sava "Sapfo"?
Šogad ar līdzbraucējiem atgriezāmies pie jautājuma: vai "Sapfo" varētu būt arī Latvijā? Es uzskatu, ka ne, jo tas paredz, ka mūsu versija tiktu mērķtiecīgi izveidota, nevis rastos Lietuvas nosacīti plūstoši tapušajā kreiso kvīru kopienā. No kopienas ziedojumiem iegūtie līdzekļi netiek izlietoti neona dekorācijām, bet gan būvmateriāliem, no kuriem īsmatainās sievietes pašas uzceļ skatuves, stabilu jumtu un soliņus pie ugunskuriem. Ziedojumi tiek iegūti arī no citām kvīru ballītēm Viļņā, piemēram, šīgada "We Are Propaganda" (kvīru naktsdzīves pasākumu sērija ar dzejas un manifestu lasījumiem un dīdžejiem, kura norisinājās paralēli oficiālajai Lietuvas praida programmai) biļešu ienākumus novirzīja Lietuvas kvīro un kreiso organizāciju atbalstam. To skaitā līdzās "Sapfo" ir arī kopienas centri "Emma" Kauņā un "Luna" Viļņā, transpersonu nevalstiskā organizācija "Trans Autonomija", Viļņas kvīrais filmu festivāls "Kreives" un jau minētais kreisā aktīvisma festivāls "Kombinatas". Tāpat kā Latvijā vienus un tos pašus protestētājus redzēsi gan sieviešu tiesību, gan mežu izciršanas piketos, arī šo Lietuvas organizāciju aktīvisti lielā mērā pārklājas. Jau esmu rakstījusi par Baltijas drag scēnas atšķirībām [1], un arī "Sapfo" izprašanai nepieciešams ieskats kvīru organizāciju nesenajā vēsturē vismaz Latvijas un Lietuvas mērogā.
2021. gadā norisinājās Kauņas praids, ko organizēja Lietuvas kvīru reģistrētās un nereģistrētās organizācijas. Šis notikums bija īpašs ne tikai lielā apmeklējuma un daudzveidīgā satura dēļ, bet arī tāpēc, ka to nerīkoja Lietuvas lielākā LGBT+ nevaldības organizācija "LGL" (Lithuanian Gay League). Šāda atsevišķa praida norisi noteica LGL nespēja un nevēlēšanās sadarboties ar manis uzskaitītajām kreiso kvīru organizācijām, kuru mērķi iekļauj pretošanos homonormativitātei [2] un stingru prasību pēc transpersonu pieejas pilnvērtīgai veselības aprūpei. Pretošanās homonormativitātei būtībā nozīmē noraidīt ideju par idealizēta geju pāra netraucētu iekļaušanos heteroseksuālajā sabiedrībā kā LGBT+ tiesību kustības mērķi, tā vietā akcentējot kvīru savstarpējo dažādību un tiesības būt skaļiem, krāsainiem un neērtiem. Otrais mērķis izceļ Lietuvas kreiso kvīru stipro un patieso solidaritāti ar trans kopienu, noraidot priekšstatu, ka trans tiesību aizstāvība traucē homoseksuālo attiecību legalizācijai. Mēs, kas piedalījāmies Kauņas praidā, manifestējot cīņu par kvīru tiesībām, vēl joprojām turpinām slavēt šo pieredzi kā kopienas saliedētības etalonu visas Baltijas mērogā.
Kauņas praidam sekoja 2023. gada Viļņas praids, ko rīkoja tie paši aktīvisti. Pasākums pulcēja ap 7000 cilvēku un noritēja bez neviena uzņēmuma finansiāla atbalsta. Un ne jau tāpēc, ka atbalsts netika piedāvāts (tika gan!), bet tāpēc, ka kopienas finansējuma piesaiste ir Lietuvas kvīru aktīvistu vērtība. Šādus neatkarīgos Lietuvas kvīru pasākumus, tostarp "Sapfo", veido kvīri priekš kvīriem un ar kvīru ziedojumiem, kuru stabilitāte apliecina kopienas atbalstu un pieprasījumu pēc šādiem notikumiem. Savāktie ziedojumi tiek izmantoti tehnikas īrei, mākslinieku ceļa izdevumu segšanai un citām organizatoriskām vajadzībām.
Nav iespējams izprast "Sapfo" jēgu un noskaņu bez šī ieskata Lietuvas kvīru scēnā, kurā noris neslēpta cīņa starp atšķirīgām pieejām un prioritātēm LGBT+ tiesību aizstāvībā. Mans novērojums ir tāds, ka Lietuvā LGL šīs daudzās, skaitliski kuplās kvīru apvienības nelaiž pie oficiālā praida vadības, kamēr Latvijā mēs, daudzās kvīru NVO [3], varam tikt pie kopīga galda ar mūsu lielo "Mozaīku" un iesaistīties Rīgas praida veidošanā. Es nesapņoju par alternatīva praida rīkošanu Rīgā, bet reālistiski pieņemu savu kreisi orientētās sapurinātājas lomu, esot daļa no kopīgās Rīgas praida komandas. Diemžēl neticu, ka Latvijas kvīru kopienas vairākums piedalītos radikāli iekļaujošas kopienas vīzijas veidošanā, ko aizstāv lietuviešu aktīvisti. Protams, vairākas Latvijas kvīru NVO varētu izveidot iekļaujoša kvīru feminisma festivāla programmu, bet, manuprāt, problēma ir pašā institūcijas faktā, jo būt institūcijai nozīmē sekot vērtībām, kuras var atbalstīt Eiropas Savienības fondu finansētos projektos. Aiz tiem paliek Palestīnas karogs un atklāta viendzimuma laulību kritika.
Jautājumi par kreiso kvīru aktīvismu ir aktuāli un kalpo kā virzītājspēks arī tad, ja reālas kopienas iniciatīvas pagaidām šķiet neiespējamas. Esmu pārliecināta, ka nesen dibināto kreiso aktīvistu centru "Maiznīca", kur praida progresa un trans karogus varēsim izkārt tad, kad būsim pabeiguši remontu, priecāsies apmeklēt un apdzīvot arī mūsu lietuviešu kvīro feministu kaimiņi.
[1] Saberova, M. The variations in the Baltic drag scene. A Shade Colder, April 2024, pp. 32–37. Raksts pieejams arī tiešsaistē.
[2] Nostāšanās opozīcijā homonormativitātei paredz kritiku kvīru asimilācijai heteronormatīvajā jeb primāri heteroseksuālajā sabiedrībā. Šāda nostāja, piemēram, ir pret viendzimumu laulības legalizāciju kā homoseksuālu cilvēku tiesību vadmērķi, norādot uz laulības institūcijas regulējošo dabu. Kā pretsvars laulības konservatīvo vērtību tiešai pārnesei uz kvīru pleciem, piemēram, Igaunijas kvīru kopienā izskan aicinājumi pēc "geju šķiršanās".
[3] Tālāk uzskaitītas Latvijā aktīvās un reģistrētās LGBT+ jomas NVO, iekavās minot to dibināšanas gadu: "LGBT un viņu draugu apvienība MOZAĪKA" (2006); biedrība "Pingvīni" jeb "Baltijas Drag King kolektīvs" (2019); biedrība "Safe Space" (2019), kuras paspārnē darbojas arī Rīgas Kvīru koris; starptautiskās organizācijas "Active Rainbow" Latvijas filiāle (2020); biedrība "Neons" (2024), kas iestājas par biseksualitātes redzamību; Latvijas transpersonu apvienība "Transformācija" (2024). Vairāk par Latvijas LGBT+ organizāciju uzplaukumu 2019.–2020. gadā var uzzināt "Safe Space" podkāsta "Propaganda" epizodē ""Mutuļojošā cīņa" – LGBTQ+ organizācijas Latvijā".
0