Kopš esmu kļuvusi par vinila klausītāju, laiku pa laikam baigi sagribas kādu plati, un tad skrienu uz veikalu remdēt savas slāpes. Tā kādu vakaru baigi sagribējās kaut kādu popsu. Kaut kādu agrīno Kailiju Minogu vai Vitniju Hjūstoni. Atgriezos ar operas "Karmena" plati.
Zināma loģika tur ir. "Karmena" ir lielākā popsa opermūzikas vēsturē. Ne kuru katru operas gabalu izmanto tīrīšanas līdzekļu reklāmā. To "Ajax" reklāmu es vēl tīri labi atceros. Un nu to atcerēsities un no galvas nedabūsit ārā arī jūs.
Man ir "Ajax", tas palīdz man,
Un tam ir īpašības labākās.
Tam pēdu nav, nav jāskalo.
Un kas par smaržu –
Tikai baudi to!
Ātri vien "Karmena" kļuva par mana sešgadīgā puisēna mīļāko plati, no topa līderpozīcijām izstumjot "Čipsi un Dullo". Valters ne tikai klausījās operu, bet arī diriģēja līdzi. Uzzinājis, ka "Karmenu" var noskatīties arī Latvijas Nacionālajā operā, dēls uzreiz lūdza, lai sarūpēju biļetes. Pārprasīju, vai viņš tiešām grib uz to iet, jo tā ir pieaugušo, nevis bērnu opera un tā ir vairāk nekā trīs stundas gara. Viņš atbildēja: "Tas vispār ir jautājums?"
Uzpucējāmies un devāmies. Tajā darbadienas vakarā dēls nejutās īpaši labi, bet, izskanot pirmajiem uvertīras akordiem, visas, visas nebūšanas pagaisa. Jo teātra un nu jau arī operas kritiķis šo mūziku vienkārši dievina. Tā kā Valters šo skaņdarbu ir noklausījies sešsimt reižu, no kurām četrsimt pats diriģējis, viņš pamanīja, ka šis izpildījums ir visai ātrs. Bija grūti diriģēt līdzi.
Puisēns bija izbrīnīts. Bija gaidījis, ka operā sievietes būs kuplās kleitās un vīrieši – izsmalcinātās frakās. Karaļi, sulaiņi un sliktākajā gadījumā – galma āksti. Taču te bija cigarešu fabrikas strādnieces, kas prot atpūsties, policisti, kas nav šī vārda cienīgi, un bandīti, kas gan ir sava vārda cienīgi. Izbrīns ir saprotams. Arī 1875. gadā pēc operas pirmizrādes Parīzē publika teica tieši to pašu – kāpēc uz operas skatuves ir kaut kādi pļēguri un maukas, nevis augstākās aprindas? Tā nebija pieņemts! Bet Valters ātri vien pieņēma, ka galvenā varone var būt nevis princese, bet gan strādniece ar stingriem un zemiem morāles standartiem. Tomēr mūsdienīgie tērpi nav labi diezgan – dēlaprāt, ir jābūt senajiem tērpiem, jo pati opera ir sena. Šmotkas var būt nabadzīgas, bet autentiskas!
Izrādē bija dzeršana, kautiņi un pīpēšana. Tā kā dēls saoda pīpju aromātu, viņš ātri sazīmēja, ka tā ir īsta pīpēšana. Tas nav pašsaprotami, jo, piemēram, "Putnu operā" zvirbuļi pīpē joku cigaretes. Kaušanās arī izskatījās visai īsti. Kā bija īstenībā – to mēs nezinām. It kā izpīpējām variantu, kā kautiņā no zila gaisa radīt asiņu skatu, pa īstam nesitot. Bet neesam pārliecināti, vai tiešām nesita.
Neizpratni Valteram radīja divas lietas:
1) Kāpēc policisti, kam it kā jābūt labajiem, pa kluso tusēja ar bandītiem? Šie burlaki viņiem būtu jāķer, nevis kopā ar viņiem jādzer un jādejo uz galda ar vaļīgām jaunkundzēm, kas nav jaunavas! To Valters asi nosodīja. Un nav brīnums, ka galvenais policists Cuniga, sēžot uz diviem – policista un bandīta – krēsliem vienlaikus, beigās pats dabū iekšā. Bandīti kādā rautā viņu nošauj. To vajadzētu ņemt vērā visiem Latvijas policistiem. Šī nāve neko neatrisināja, bet gan radīja divus jaunus jautājumus:
- Vai viņu nošāva pa īstam?
- Vai nu jau asiņaino kreklu viņš mazgās pats savās mājās (ja būs izdzīvojis), vai tomēr to izdarīs kāds operā? Neilgi pēc tam tikāmies ar Latvijas Nacionālās operas un baleta vadību un noskaidrojām, ka viņiem ir savas veļasmašīnas un mazgātāji. Par krekliem parūpējas neatkarīgi no tā, vai sašautais izdzīvo.
2) "Karmenas" pamatā ir visai klasisks operas sižets – viens mīl otru, otrs nemīl pirmo, pirmais otro nogalina. Valters nesaprata, kāpēc uzreiz tā. Viņaprāt, nav jau uzreiz jānošauj. Arī viņam ir gadījies tā, ka kāds bērns negrib spēlēties. Un viņš labi zina, ka slepkavība nav vienīgais iespējamais risinājums.
Uzveduma nobeigumā atrisinājās arī mīkla par to, vai policistu priekšnieku nošāva pa īstam. Jā. Jo tad, kad visi klanījās, viņa uz skatuves nebija. Kur tad viņš bija? Skaidrs taču – kapā. Īstenībā loģiski. Izrādē varēja pīpēt, jo tur bija cigarešu fabrika. Tātad – pilns ar cigaretēm visos stūros. Tāpat bija ar kārtībsargiem. To bija ļoti daudz. Kāpēc gan kādu nenošaut?
Valteram opera ļoti, ļoti patika. Bet vieta uzlabojumiem ir. Būtu vēlams, lai zālē ir atsevišķa vieta dejošanai vai diriģēšanai aizrautīgākajiem faniem.
Tajā vakarā no vannasistabas dzirdēju, ka dēlēns mazgājoties pie sevis dungo Toreadora dziesmu. "Karmena" tik tiešām ir lielākā popsa opermūzikas vēsturē.
Nu "Karmenas" plati mājās sāk izkonkurēt Johana Štrausa labākās melodijas. Tāpēc es it nemaz nebiju pārsteigta, kad dzirdēju jautājumu: "Mammmmāāā, aiziesim operā arī uz Štrausu?"
0