Dzejolis no krājuma "Bēgšanas līnija"

balti-sarkan-balto karogu
uz tavas profila bildes
es redzēju jau sen
līdz šim brīdim neievēroju

bet šodien kad tu piezvanīji un kliedzi
drīzāk kad es tev piezvanīju un tu kliedzi
jūs visi esat provokatori
zvanāt izvaicājat

(bet man vairs nav neviena
šajā valstī
izņemot tevi)

es nospiedu pārtraukt
un ilgi skatījos
uz balti-sarkan-balto karogu
līdz beidzot ieraudzīju

ka mans labākais draugs
kā saka ir apmetis kažoku

bet tu kliedzi
atrodi man tur darbu
maskavā
par simts štukām citādi nebraukšu

nu bet ja ar dzīvošanu
derēs arī par piecdesmit

un man atausa
ka tu neesi atjēdzies
diez vai vispār runā baltkrieviski

tu vienkārši esi zudis
vājš
bezsejains
kā visi kurus es domāju ka pazīstu

tāpēc ka pirmoreiz dzirdu
kā tu kliedz

uz mani

jobanā aita
stulbā paklīdusī kuce

vācies atpakaļ uz savu maskavu
ko tu te esi pazaudējusi

tu nekliedzi
jobanā stulbā kuce
pat toreiz
manos 15
tavos 32
tu runāji
savā vienmēr rāmajā balsī

tu esi pārāk gudra meitene
priekš tāda kā es
mēs apprecēsimies
tu gribēsi attīstīties
bet es negribēšu
tu tāpat turpināsi attīstīties
un es kļūšu greizsirdīgs
domāšu ka tev parādījies cits
tu apvainosies
un tev parādīsies cits

tu nekliedzi
jobanā stulbā kuce
pat tad kad nepaspēji
man pateikt ka izšķīries
tu vienkārši klusēji un klausījies
kā es stāstīju
ka satiku cilvēku
un mana ģimene viņu ienīst
tāpēc arī zvanu
man nav vairs neviena
šajā valstī
izņemot tevi

tu nekliedzi
jobanā stulbā kuce
pat tad kad aizbēgu no mājām
tu palīdzēji man aizbēgt no mājām
iedevi naudu papīra aploksnē
priekš brauciena un "meteor"

tu nekliedzi
kad iekļuvu avārijā
tu atbrauci vilkt mašīnu
bet es kliedzu
jo mēs divreiz to pazaudējām
ceļa vidū
un iekšā bija mans tēvs

tu mani nomierināji
apbrauci kvartālam
atkal pieāķēji mašīnai trosi
nomierināji tēvu
un mēs turpinājām ceļu

kad tad es tev kļuvu par jobano
stulbo
paklīdušo kuci
ja tu mani nedrāzi
ja tu visu dzīvi
baidījies ka mani reiz izdrāzīs?

tad kad mācīji man skūpstīties?

kad mācīji man sagriezt tomātus
un pēc tam tavā istabiņā
uz sēkliņām nolipuša palaga
no šiem un citiem tomātiem
mēs skatījāmies zaļo jūdzi?

es blenzu ekrānā
un nespēju izsekot sižetam
no kaifa
mums viss bija gandrīz kā pieaugušajiem

pēc tam tu vedi mani mājās
zem epileptiskām debesīm
un tīrītājslotiņas mūsu apdauzītajai mazdai
kuru tu nosauci manā vārdā
liecās un skrapstēja zem ūdens spiediena
bet mēs divbalsīgi dziedājām
riders on the storm 

vai tad es kļuvu par paklīdušo?

vai arī tad kad mēs strīdējāmies
metot apļus parkā?
smagi monotoni
kā vienmēr ar tevi strīdoties
burtiski cilājot akmeņus
zem ūdens
bet pēc tam man nolūza papēdis
un tu līdz pašām mājām nesi mani uz rokām

vai pie vecupes?
tu saliki uz segas
maizi desu vārītas olas
bet es sagriezu kāju
otrā pusē
peldēju atpakaļ un domāju
kāja kļūst nejutīga
gan jau tā bija čūska
bet klusēju par to visu vakaru
līdz tu ieraudzīji asinis
aptini ceļmallapu
un līdz pašām mājām nesi mani uz rokām

vai arī tad kad es apzvanīju slimnīcas
uzzināju kurā tu esi atbraucu
tava gulta stāvēja ar galvgali pret ieeju
un es nespēju ievilkt gaisu
lai pasauktu
veicu trīs mūžā ilgākos soļus
bet tu pacēli acis

vai arī tad kad tev uz profila bildes
parādījās balti-sarkan-balts karogs?
bet kad tas īsti parādījās?
varbūt tas bija tur vienmēr?
un tajā vispār nav pretrunu
tu man labākais draugs
es tev jobanā kuce
parasti tā arī notiek

bet varbūt tur arī ir tā lieta
ka tava attieksme pret mani
dzīva dinamiska
bet es kā šī atpalikusī valsts
neievēroju kā kļuvu par
paklīdušo
nepamanīju kā tu pārtrauci būt
mans labākais draugs
man vienkārši ir vieglāk par tevi domāt tā
lai nedomātu vispār

zajebal moskaļi
vienmēr par visiem zina labāk
māca dzīvot

uz protestiem viņa iešot
tev taču ar vienu steka sitienu pietiks

vienkārši brauc uz pilsētu
paskaties pa logu
un uzraksti patiesību
saviem kreisuļiem-pederastiem
atver podjezdu
lai ļaudis varētu patverties
ar to pietiks
tavs jobanais pienesums revolūcijai

___________________

man ir piecpadsmit
mēs ejam pa grants ceļu
tu noplūc no koka
mazu baltu ziediņu
un iespraud man matos
mana laime visticamāk
nav samērojama ar rīcību
bet tajā mirklī man patiešām liekas
ka nav nekā skaistāka
man joprojām liekas
ka nekā skaistāka nav bijis
un tu saki
cik gan maz tev vajag
bet es nesaprotu šos vārdus

2020

No krievu valodas atdzejojis Dainis Deigelis