Skaistā vistērija

sens

sens
sens
ir stāsts
tukšums tuksnesis ūdeņi
nakts diena dārzs
Dievs
radīja sievieti

viņa
bija
skaista
viņa bija
ābele melnzeme oāze
ābele melnzeme oāze
ābele melnzeme oāze
skaista
tikai

tikai
tikai
tikai

ja vien

asas kā nazis ir jūsu rūpes

vai tagad
es esmu
skaista?

persika zieds

ja es būtu persika zieds
es nedomātu neko

vistērija, edo periods

liela bija
tā diena kad
apjautu:
senie cilvēki
savās laivās
un laukos
redzēja
tos pašus
saules lēktus
un rietus

jaunām acīm
pie tempļa
uzzied baltie īrisi

laikmeta
lillā
vistērija
ik pavasari
veras platumā
dzen saknes
plēš
mūrus un
matus

atkal
trīs
alkās
skaistā

vistērija

jasmīns naktī

esmu reibinoši viena

peonijas

kur ir mans vīrs?

magone

tu gazele
es tevi mīlu

rozes

atkal meitene
acis rozes
lūpas ezers
seja mēness
zvaigznes
tek
aumaļām
vien

ceriņi

par ceriņiem
es vēl neesmu
gatava
runāt

narcise

tu esi dzīva
lai būtu viena

lai būtu viena
ar savām māsām
kur tās ir pazudušas?

tu esi dzīva
lai būtu viena

viena
ar saviem smiekliem
ko bērniem zvejot upmalā

tu esi auglīga
zeme ziemā
tu esi olas dzeltenums
pilna visa
kas ir labs

tu esi skaista
lai būtu viena
ar tiem kas
tevi mīl

ak 

maija azaids
tavā azotē
skūpsti
kā šujmašīna
saulē
maigi aizver
brūču mitrās
acis

kā klaušās

es guļu
savvaļas vijolītēs
klausos
skaisti bet
kāpēc
es
neprotu
spēlēt

vecas lapas
līp
pie muguras
murgiem
es
veļos
no šī
pakalna
par kalniem
tikai sapņoju
par kalniem
tikai sapņoju
karš

ikebana

ik dienu
cilvēks nometas ceļos
pie vāzes:
lūdzu nenovīsti

pavasaris

tulpe tulpe tulpe tulpe
es esmu plūme
ar dinamītu kauliņa vietā
draud agrs rīts
rasa vēsa skars
manas potītes
ja gribēšu