manā vecumā
austra skujiņa ielēca daugavā jau pirms četriem gadiem
eh, ko gan viņa būtu izdarījusi manā vecumā
un veidenbaums jau pirms trim gadiem nomira no tuberkulozes – jā, nekad nebijis manā vecumā
bet padegs vēl kādu gadu padzīvos un tikai tad nomirs, toties – arī no tuberkulozes
kurts kobeins jau pagājušajā gadā bija pārdozējis šampanieti un roofies
tomēr izdzīvoja un tikai manā vecumā viņu atrada ar izšķaidītām smadzenēm siltumnīcā
pāri paliek izsēdēta vieta klubkrēslā – mirušu pakaļu mantojums
un tāpat džimijs hendrikss, dženisa džoplina, džims morisons un eimija vainhausa, visi nomira un tika atrasti manā vecumā
jūs droši vien zināt to klubu
tās siltumnīcas
un tos krēslus
bet pietiks par nāvi, jo
džordžs harisons manā vecumā nenomira
toties izjuka bītli
un tas, iespējams, ir vēl trakāk
nu labi, pietiks par nāvi, patiesi, jo
gijoms apolinērs manā vecumā dzīvoja parīzē, bija anarhists un draudzējās ar pikaso, satī un dišānu
dišāns manā vecumā jau bija pāri kubismam un gaidīja ierodamies dadu
bet kad dadas manifests bija manā vecumā, ņujorkā bija pirmizrāde hemingveja "kam skanēs zvans" ekranizācijai
un kad hemingvejs pats bija manā vecumā, viņš izdeva savu pirmo grāmatu un tikai vairāk nekā 30 gadus vēlāk tāpat kā kurts kobeins ar bisi, nu, jūs jau zināt, ko tur
un tāpat hermanis hese savu pirmo grāmatu izdeva, kad bija manā vecumā, pašnāvību mēģinājis piecpadsmit gadu vecumā, bet izdzīvojis, izdzīvojis arī pirmo pasaules karu un iepazīšanos ar jungu, izdzīvojis otro pasaules karu, rakstot stikla pērlīšu spēli, savu pēdējo grāmatu, kas, protams, nu jā, ir sava veida nāve
bet cēlans manā vecumā bija izdzīvojis otro pasaules karu, nē, izdzīvojis holokaustu, tomēr rakstīja dzeju arī pēc tam, dzīvoja bukarestē un draudzējās ar sirreālistiem, un sēnā ielēca tikai pēc vēl divdesmit diviem gadiem
un čaikovskis mana brāļa vecumā – kā es pēc desmit gadiem – ielēca maskavas upē
bet izdzīvoja
bet martinovs manā vecumā nošāva ļermontovu un tamdēļ vien mēs kaut ko par viņu zinām
un miris ļermontovs – tas varbūt nemaz neskaitās, jo ļermontovs, ko tur daudz, vairs nedrīkst. bet nomira gan viņš nesasniedzis manu vecumu, jā, toties izdeva vienu krājumu
savukārt kurtam vonnegūtam manā vecumā publicēts nebija nekas, vispār nekas, pilnīgi nekas, un viņš cieta no depresijas, tā nemaz nav mirstamā kaite, izņemot reizes, kad ir, nu jā, toties tieši tad – manā vecumā – viņam piedzima otrais bērns
deivids fosters volless, piemēram, manā vecumā nonāca klīnikā – pieteicās pats! – narkotikas un depresija
un annai sekstonei manā vecumā bija pirmā mānijas lēkme, bet tikai pēc otrās viņa sāka rakstīt dzeju
bet ivars šteinbergs manā vecumā viņu atdzejoja un dabūja stīpu studijām ārzemēs, krājuma gan viņam vēl nebija
tāpat manā vecumā bakuņins studēja ārzemēs un bija anarhists, tas pārejot it kā
un apolinērs manā vecumā bija anarhists un viņam arī krājuma nebija, bet divdesmit deviņos gados, lūk, iznāca, tāpat kā šteinbergam, un sirreālismu viņš izdomāja kā tādu, bet pirmo pasaules karu gan neizdzīvoja, nomira divas dienas pirms tā beigām un pat ne no tuberkulozes – no spāņu gripas, tāpat kā, iespējams, fricis bārda, kurš manā vecumā jau bija atgriezies no studijām vīnē, strādāja žurnālos "stari" un "zalktis", bet krājuma, lūk, krājuma viņam vēl nebija
un tāpat ziedonim, haņinam, bargajam, rokpelnim, blomai, ulmei un sudmalei, prigovam, bulgakovam, pasternakam un bukovskim, un skrandai manā vecumā nebija krājumu
un baronam, dakšam, keišai, šukstai un libertam, kas visi ir manā vecumā turklāt – un būs līdz kāds no mums nomirs, visiem mums manā vecumā nebija krājumu, nebija arī bērnu
lai gan var vēl paspēt, jo treibergs, piemēram, manā vecumā, līdzīgi kā hemingvejs vai hese, izdeva debijas krājumu
un lote vilma manā vecumā, piemēram, izdeva debijas krājumu
un einārs pelšs izdeva krājumu, piemēram, – tieši manā vecumā
bet viljams šekspīrs!
viljams šekspīrs manā vecumā uzrakstīja henrija VI pirmo daļu, savukārt pats henrijs VI manā vecumā pieredzēja pirmo mānijas lēkmi
viņa pirmais un vienīgais dēls tika nokauts kaujas laukā
bet rainis manā vecumā sāka strādāt par redaktoru dienas lapā un viņam tikko bija nomiris tēvs
savukārt mans tēvs – ko viņš darīja manā vecumā, es nezinu
tā tas parasti ir, ja nesarunājas
tāpat viņš nezina, ko darīja viņa tēvs
tā tas parasti ir, ja miris
bet brālis manā vecumā pārvācās dzīvot atpakaļ pie vecākiem
jo piedzīvoja pirmo mānijas lēkmi
tieši tad viņš mani iepazīstināja ar kurtu kobeinu
bet es
es savā vecumā klausos bītlus
džimiju hendriksu, dženisu džoplinu, the doors
lasu prozaiķus, dadaistus, sirreālistus, anarhistus
lasu dzejniekus tālus un sev tuvos
un pats es rakstu savā vecumā un mīlu
bez bērniem un bez krājuma
bez mānijas – var visu vēl paspēt
dzīvoju cauri karam un pārplūstošām upēm
bet manā siltumnīcā aug ziedi
0