Foto: Pexels
 
Eseja
27.11.2024

Jaunavības zaudēšana

Šovasar viesu mājās "Uguņu Dambji" notika "Satori" nometne, kurā gandrīz 30 autori sešu dienu garumā veidoja tekstus par tēmu "ķermenis". Dzejas darbnīcu vadīja Ivars Šteinbergs, prozas – Ieva Melgalve, esejistikas – Anna Auziņa. Šajā sērijā piedāvājam iepazīties ar daļu no nometnē tapušajiem tekstiem.    

Bērnībā ar omi skatījos meksikāņu seriālu, kur galvenā varone Marija zaudēja nevainību. Viņa pārgulēja ar vīrieti. Jau nākamajā kadrā bija mainījies burtiski viss Marijas ķermenis, pat frizūra: mati vairs nebija pieglausti, bet kārtīgi ieveidoti un kupli. Marija nomainīja kleitu pret žaketi ar polsteriem. Manā apziņā nostiprinājās pārliecība, ka jaunavības zaudēšana ir acīmredzama.

Pirmo reizi par seksu uzzināju no vecāku pornogrāfijas kasetes. Tā bija maija pēdējā nedēļa, tikko nosvinēta mana divpadsmitā dzimšanas diena. Kasete glabājās padomju laika sekcijā aiz lieliem albumiem, kuros bija fotogrāfijas ar radiem, kurus neviens vairs neatceras. Filmā no citas planētas bija ieradusies vīriešu dzimuma pētnieku grupa, lai izzinātu cilvēci, un sievietes nespēja pretoties viņu hipnotiskajam skatienam. Mani šokēja, pirmkārt, ka sekss ir sāpīgs; otrkārt, ka vīrieša dzimumloceklis tiek ievadīts sievietes dzimumorgānos; un treškārt, ka citplanētiešu vīrieši bija skaisti.

Nesen lasīju par kādu 2007. gada pētījumu [1], kurā tika intervēti 925 amerikāņu zēni un meitenes. 70,6% no aptaujātajiem uzskatīja, ka saglabājuši nevainību pēc orālā seksa, kamēr 16,1% domāja, ka ir nevainīgi pēc anālā seksa. Es uzskatu, ka zaudēju nevainību tajā maijā dienā no šoka par to, kā izskatās sekss. Pēc šī notikuma braucu trolejbusā un nosodoši noskatījos uz pieaugušajiem. Ģimenē mēs nerunājām par seksualitātes jautājumiem. Tam bija paredzēta skola. Ideālā gadījumā svētdienas skola, uz kuru ome mani cītīgi vadāja. Divpadsmit gadu vecumā apguvu elementārus katoļu katehisma pamatus. Viss bija skaidrs kā uz delnas – grēki uzskaitīti, un tos noteiktā secībā izklāsta priesterim grēksūdzes krēslā. Būtiska sastāvdaļa ir nožēla, kad ar kulaku jāsit pret krūtīm un pie sevis jāatkārto – mana vaina. Mea culpa! Bieži svētdienas skolā garlaikoti prātoju, vai arī eņģeļi bučojas, vai viņiem ir dzimumorgāni. Un kā gan Jaunava Marija varēja būt jaunava, ja viņai piedzimis bērns?

Hanne Blanka (Hanne Blank) grāmatā "Jaunava: neskartā vēsture" ("Virgin: the Untouched History") raksta, ka grieķiem bija vairāki vārdi, kas apzīmēja jaunavību: tā varēja būt metaforiska, abstrakta vai fiziska. Jaunavības plēves loma un līdz ar to jaunavības pastāvīgā saikne ar penetrējošu heteroseksuālu seksu aizsākās 16. gadsimtā medicīnas ietekmē. Svētais Augustīns deva mums domu, ka izvarošana nav uzskatāma par nevainības zaudēšanu, savukārt 13. gadsimtā dominikāņu mūks Alberts Lielais (Magnuss) ierosināja, ka ir četri nevainības veidi. Blanka norāda, ka jaunavības koncepts mūsdienās nav vienkāršojies un "jaunavība ir dziļi mainīga un kaļama kultūras ideja ar milzīgu, vitālu un galvenokārt slēptu vēsturi" [2]. Vēsture lielākoties bijusi nodarbināta ar sievietes jaunavību, bet kā ar vīrieša jaunavības jautājumu? Viņiem parasti jautā: "Vai esi nevainīgs?" Un pēc tam viņi kļūst vainīgi.

Manas ticības lūzums notika sešpadsmit gados, kad vietējās draudzes priesteris grēksūdzes laikā pajautāja, vai es nodarbojos ar seksu pirms laulībām. Tas mani galīgi izsita no sliedēm. Nebiju gatavs priesterim teikt, ka ne vien nodarbojos ar seksu, bet esmu paspējis zaudēt jaunavību ar abiem dzimumiem. Katoļu grēksūdzes kambaris nedaudz atgādina skapi, kur aiz sienas sēž priesteris, pielicis ausi pie maza lodziņa. Tajā dienā viņam teicu, ka neko tādu nestāstīšu, un priesteris atbildēja, ka tādā gadījumā nevar atlaist grēkus. Tas bija mans pēdējais grēksūdzes apmeklējums.

Ar pirmo meiteni pavadījām kopā divas vasaras. Viņa grieza man matus, ieteica, kādus rakstniekus lasīt, kā ģērbties. Mēs bieži mīlējāmies, un es biju pārliecināts, ka sekss ar viņu neskaitās. Ka ar viņu es nezaudēju nevainību. Daudz vairāk par nevainības zaudēšanu uzskatu to, ka viņa bija pirmais cilvēks, kam iznācu no skapja. Un tas sniedza emocionālu un drošu piesaisti. Viņas dzimumorgāni man atgādināja jēlu brūci. Nebiju drošs, vai filmā citplanētiešu vīriešu pētniekiem tiešām bija vērts šķērsot visu galaktiku tādēļ vien. Ja viņi būtu man pajautājuši, es teiktu, ka droši var nelidot.

Kad divpadsmit Čikāgas LGBT+ kopienas locekļiem [3] vecumā no 16 līdz 23 gadiem lūdza dalīties pieredzē un domās par jaunavību, viņi pauda ideju, ka nevainība vairāk ir garīgs, nevis fizisks stāvoklis. LGBT+ kopienas locekļiem pirmais heteroseksuālais dzimumakts neskaitījās kā jaunavības zaudēšana. Savukārt orālo seksu par tādu uzskatīja lesbietes, bet geju vidū skaitījās vienīgi anālais sekss.

Mana īstā jaunavības zaudēšana nebija nekas romantisks. Es ar viņu iepazinos klubā "Purvs". Viņš bija īsa auguma krievs un nedaudz izskatījās kā dziedātājs Dima Bilans. Toreiz modē bija baltie, īsie krekli. Popkultūras ietekmē šo apģērba gabalu sauca par sievu sitēju kreklu. Neliela, tumša deju zāle, stūrī iespiesta ierīce pūš mākslīgus dūmus un sīc kā salauzts fēns. Dima uztina cigareti, uzsauca koši rozā dzērienu, kas garšoja pēc huba-buba košļenes. Aizbraucām pie viņa draugiem Pļavniekos uz pirts ballīti. Kārtīgi iedzērām, iegājām pirtī, peldējām aukstā baseinā. Jaunavības zaudēšana pie skaļas krievu mūzikas nebija manos plānos. Šis notikums neizraisīja spēcīgas izmaiņas ikdienā. Nenotika nekāda pāreja vai izmaiņas. Dzīve turpinājās.

Vēlāk pabeidzu universitāti un pārcēlos uz dzīvi Portugālē. Pēc diviem dzīves gadiem Porto atbraucu vasarā mājās ar portugāļu draugu. Bijām baudījuši samērā brīvu un liberālu atmosfēru Portugāles ziemeļu pilsētā. Nākamajā dienā iegadījās brauciens uz omes māsas jubilejas svinībām Latgalē. Mašīnā bijām četri. Mamma norūpējusies nezināja, kā mūs stādīt priekšā radiem. Pilnīgi sevī noslēgusies ome bija svēti apņēmusies ģimenes lietas ne ar vienu citu neapspriest. Mūsu attiecības bija ģimenes lieta. Portugālis neko daudz nenojauta un mierīgi vēroja dabas ainavas. Satikšanās ar radiem sagādāja daudz prieka, apmulsumu raisīja vienīgi dažādās vārda "partneris" interpretācijas, jo es iepazīstināju ar ārzemju draugu kā ar savu partneri, bet ome papildināja, ka esam biznesa partneri. Par to es uzzināju pie ģimenes kopbildes, kad omes brālis aicināja pievienoties biznesmeni. Kad visu paskaidroju, viņš izbrīnā pacēla kuplās uzacis un latgaliski secināja: "Tys nav nūpītni!" Mana onkuļa sieva steidzās labot situāciju, papildinot: "Itaida sadzeivuošona ir ekonomiski izdeveiga."

Vakarā viens no otrās pakāpes brālēniem piedzēries pienāca pie mūsu telts un paziņoja, ka tad, ja mūs nepazītu un būtu saticis Rīgā, droši vien piekautu. To pateicis, viņš aizstreipuļoja pie ugunskura soliņa, kur atlūza līdz rīta gaismai, kad tante viņam uzgāza aukstu ūdeni.

Uz kādu laiku iekārtojos Rīgā. Draugs atteicās sadzīvot ar latvisko mentalitāti, ātri vien mani pameta un atgriezās Portugālē, savukārt Latgales radu apciemošana uz kādu laiku iesaldēja vēlmi runāt par privāto dzīvi. Kad iekārtojos darbā Rīgā, iedraudzējos ar finansistu, ar kuru pēc darba gājām dzert alu. Viņš bieži runāja par sievietes ķermeni un dažādām seksuālām fantāzijām. Vienmēr šajās sarunās jutos kā nodevējs. Viņš bieži mēģināja mani iztaujāt. Es parasti izvairījos vai izmetu kādu joku. Saņēmos un izplānoju coming out rituālu, pārdomāju teikumus, iespējamās reakcijas, izplānoju laiku. Droši vien labāk pēc pirmā kausa, jo pēc trešā jau būs ļengana mēle un var sarunāt muļķības. Biju satraucies. Svīdu. Atceros, kā raustījās balss. Tas bija fizioloģiski grūti, visa pakrūte savilkusies. Kad beidzot pateicu, izjutu vieglumu. Viņš bija pārsteigts un apmulsis, vēlāk darbā palaida baumas, ka es esot mēģinājis viņam uzmākties. Turpmāk viņš no manis izvairījās.

Katra coming out pieredze man ir jaunavības zaudēšana. Nav tā, ka man uzrastos cita frizūra vai ģērbšanās stils, taču kaut kas manī mainās. Attieksmē pret dzīvi vai cilvēkiem. Tas nav vienkāršs, bezpersonisks akts. Un, ja otrs cilvēks pret manu atklāšanos izturas tā, kā to darīja finansists, tad es to uztveru kā seksuālu vardarbību. Jo tas ir mans akts. Mana uzticēšanās. Mana intimitāte ar otru cilvēku.


[1] Huang, H. (2017). Cherry Picking: Virginity Loss Definitions Among Gay and Straight Cisgender Men. Journal of Homosexuality. P. 5.

[2] Blank, H. (2007). Virgin: The untouched history. New York, NY: Bloomsbury. P. 8.

[3] Averett, P., Moore, A., Price, L. (2014). Virginity Definitions and Meaning Among the LGBT Community. Journal of Gay & Lesbian Social Services, 26. P. 259–278.

Elvis Friks

Latvijas Universitātes literatūrzinātnes doktorants. Interesējas par mūsdienu kultūras procesiem un raksta disertāciju.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!