Radošajās nozarēs bieži vien ir grūti nošķirt profesionālo no personīgā, jo profesionālā un personīgā dzīve nereti saplūst un darbs kļūst gandrīz vai par dzīvesveidu, veidu, kā tu skaties uz dzīvi, veidu, kas lielā mērā ietekmē tavu dzīvi. Šajā gadījumā profesionālā dzīve, par ko runāju, ir tulkotāja darbs, bet personiskais ir saikne, kas var rasties ar tulkojamo autoru.
Grāmatas tulkošana ir intīma lieta – ja tulkošanas procesā tev ir iespēja sarunāties ar autoru, paveras gan grāmatas lappuses, gan tas, kas ir aiz tām. Dažreiz tulkotājam paveicas. Tas ir kā atrast dārgumu lādi, pilnu ar vislielākajām bagātībām, un, kad tev šķiet, ka esi apskatījis tās visas, tu, pašam par pārsteigumu, atrodi viltus dibenu un kaut ko tādu, kas tev dod vairāk nekā visi tie dārgumi, ko esi tik tikko atradis. Kaut kas ir apslēpts, bet tas ir apslēpts ar nolūku. Lai liktu lasītājam brīnīties. Lai liktu lasītājam aizdomāties. To Alberts Bels ar savu darbu ir paveicis, un es pateicos viņam par to, ka viņš to ir devis man un daudziem citiem saviem lasītājiem.
Viņa mūžs kā rakstniekam sākās ar īsajiem stāstiem, un līdz ar krājuma "Spēles ar nažiem" iznākšanu latviešu literatūrā parādījās uzlecoša zvaigzne, kas drīz vien radīja dažus no 60. un 70. gadu labākajiem darbiem – "Izmeklētājs", "Būris", "Bezmiegs". Pēdējais no tiem turpmākajos gados sagādāja viņam daudz nepatikšanu, bet tieši "Bezmiegs" bija tā grāmata, kuras dēļ pēc daudziem gadiem iepazinos ar rakstnieku. Mūsu sarunas par viņa grāmatām, literatūru, sportu un dzīvi kopumā man vienmēr būs ļoti dārgas.
Daudzos nekrologos, kas jau ir uzrakstīti, tiek runāts par būtiskākajiem viņa dzīves notikumiem un sasniegumiem gan kā rakstniekam, gan kā valstsvīram, tomēr ir vērts pieminēt arī to, kā viņa rakstītais joprojām ietekmē lasītājus. Viņa grāmatas ir atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz vairākām latviešu lasītāju paaudzēm, un "Būris" ieguvis kulta statusu, bet pēdējos gados iznākušie tulkojumi atjaunojuši interesi par Bela daiļradi ārzemēs, un tas, cerams, palīdzēs viņa grāmatām un mantojumam kļūt zināmam plašākai sabiedrībai. Alberta Bela ārkārtīgi pietrūks, bet ceru, ka viņa radošums caur darbiem turpinās dzīvot jaunās lasītāju paaudzēs.
0