"Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Ženēvas konvencijas, tāpat kā Izraēlas valsts, radās kā atbilde uz civiliedzīvotājiem nodarītajām šausmām Otrajā pasaules karā. Tā ir briesmīga un skumja ironija, ka Izraēla darbojas tā, it kā neviens no šiem līgumiem nebūtu spēkā," sacīts ANO cilvēktiesību ekspertu paziņojumā, kurā nosodīti Izraēlas veiktie starptautisko likumu pārkāpumi [1].
Ir apritējis gads kopš "Hamas" teroristiskā uzbrukuma Izraēlai, kā rezultātā tika nogalināti gandrīz 1200 cilvēki, no tiem vairums – civiliedzīvotāji, gandrīz 100 cilvēki aizvien atrodas gūstā. Tam sekoja plašs rietumvalstu, tostarp Latvijas nosodījums un atbalsts Izraēlas tiesībām aizstāvēties. Šobrīd, gadu vēlāk, Gazas josla ir izpostīta un nogalināti vairāk nekā 40 000 palestīniešu [2], Izraēla ir iebrukusi Libānā, deklarējot mērķi sakaut "Hezbollah", pati piedzīvojusi plašu Irānas raķešu apšaudi un gatavojas atbildes triecienam. Tikmēr Latvijas informatīvajā telpā reģionā notiekošais galvenokārt tiek nekritiski pasniegts kā Izraēlas cīņa pret terorismu un pašaizsardzība [3], praktiski neveltot uzmanību Izraēlas potenciālajiem starptautisko likumu un normu (Ženēvas konvencijas, Konvencijas pret spīdzināšanu u.c.) pārkāpumiem.
Vien dažas dienas pēc "Hamas" uzbrukuma Izraēlas atbilde – raķešu triecieni un Gazas blokāde – tika raksturota kā iespējami kara noziegumi [4] [5] un starptautisko likumu pārkāpumi, un 18. oktobrī vairāk nekā 800 eksperti paziņoja, ka Izraēlas rīcība Gazā varētu būt genocīds. 12 mēnešu laikā "Hamas" un Izraēlas noziegumu skaits ir tikai audzis [6] [7] [8], un, ja sākotnēji tika izteiktas bažas par starptautisko likumu pārkāpumiem [9], taču Latvijas mediji, vadošie politiķi un amatpersonas izvairās no Izraēlas potenciālo noziegumu komentēšanas [10]. Sekojot tikai Latvijas medijos rakstītajam, var rasties iespaids, ka Izraēla rīkojas starptautisko normu ietvaros [11]. Tomēr tā nav. Iebrukumu Libānā ANO eksperti 4. oktobrī raksturoja kā "Izraēlas pēdējo starptautiskā likuma pārkāpumu" [1]. Tā saukto "peidžeru uzbrukumu", par kuru Izraēla gan nav uzņēmusies atbildību, ANO eksperti nodēvēja par "šausminošu starptautisko likumu pārkāpumu", bet citi, tostarp Beļģijas premjerministra vietniece un bijušais ASV Centrālās Izlūkošanas pārvaldes vadītājs, – par terorismu.
Tas, kā mēs vērtējam un izturamies pret Izraēlas rīcību Gazā un Libānā, ir būtiski. Starptautiskie likumi un normas darbojas tikai tad, ja mēs ticam, ka tie darbojas un attiecas uz visiem. Ja tā nav, rodas situācija, kad viens spēlētājs var tos pašrocīgi pārkāpt un censties citiem uzspiest savus. Adekvāta un ierasta Rietumu reakcija uz starptautisko likumu pārkāpumu būtu plašs nosodījums un viena sankciju pakete pēc otras.
Izraēlas gadījumā gan pati Izraēla, gan rietumvalstu politiķi un mediji atsaucas uz Izraēlas tiesībām aizstāvēties. Taču pašaizsardzība nenozīmē visatļautību – pat ja "viņi pirmie sāka", "Izraēla nevar izmantot šādus noziegumus, lai attaisnotu pati savas zvērības" [1]. Tomēr tieši tas notiek atkal un atkal. Gada sākumā Izraēla bija veikusi vairāk nekā 304 uzbrukumus veselības aprūpes sistēmai Gazā, oktobrī – 516, un ir skartas visas 36 slimnīcas Gazas joslā, 19 no tām vairs nestrādā vispār. Šiem uzbrukumiem atkal un atkal tiek izmantots attaisnojums, ka "Hamas" slimnīcas izmanto kā bāzes savām operācijām, bet skaidrus pierādījumus tam Izraēla nav spējusi sniegt. 99 ASV mediķu vēstulē Džo Baidenam un Kamalai Harisai minēts pretējais – strādājot Gazā kopš konflikta sākuma, neviens no viņiem slimnīcās vai citās veselības aprūpes iestādēs nav redzējis nekādu palestīniešu kaujinieku aktivitāti.
Šiem un citiem starptautisko likumu pārkāpumiem nav sekojušas ne tikai sankcijas, bet pat nosodījums no Izraēlas galvenā sabiedrotā ASV. Un šī visatļautības sajūta ir novedusi pie tā, ka Gazas scenārijs tiek atkārtots Libānā – jau atkal notiek uzbrukumi veselības aprūpes sistēmai un civilajai infrastruktūrai, jau atkal tiek pārkāpti starptautiskie likumi. Izraēlas iebrukums Libānā ir tās suverenitātes un teritoriālās nedalāmības, kā arī ANO Drošības padomes rezolūcijas 1701 pārkāpums, bet arī tam neseko ne sankcijas, ne plašs nosodījums [12], ne jebkādi mēģinājumi šo vardarbību pārtraukt.
Latvijas pozīcija Tuvo Austrumu jautājumā ir "stingri nosodīt terorismu visās tā izpausmēs", jo "terorisms nav attaisnojams nekādos apstākļos. Latvija turpina aizstāvēt Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humānajām tiesībām" [13]. Latvija tāpat kā citas rietumvalstis nekavējas nosodīt terorismu un citus starptautisko normu pārkāpumus, kad tos veic "Hamas", "Hezbollah" vai Irāna. Eiropas Savienība terorismu definē kā "darbības, kuru mērķis ir nopietni iebiedēt iedzīvotājus, nepamatoti piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt kādu darbību vai atturēties no tās, būtiski destabilizēt vai graut valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras". Vai tikai Rietumiem nedraudzīgo režīmu un organizāciju rīcība atbilst šai definīcijai?
Vērojot Rietumu politiķu reakciju uz Izraēlas pastrādāto Gazā un Libānā, rodas sajūta, ka pastāv divu veidu noteikumi – vieni, kas attiecas uz "viņiem", kuriem jāpakļaujas Rietumu uzstādījumiem, un otri, kas attiecas uz pašiem Rietumiem, kuri bez sekām var darīt, ko vēlas. ANO eksperti brīdina, ka starptautiskie likumi un tiesiskums ir uz naža asmens, jo Rietumi nemēģina apturēt Izraēlas īstenoto palestīniešu teritoriju okupāciju, piespiedu pārvietošanu, aparteīdu un neaizstāv viņu tiesības uz pašnoteikšanos. Atkārtojot Gazas scenāriju Libānā, Izraēla un tās sabiedrotie dzen mūs tuvāk pasaulei, kur taisnība ir tam, kuram vairāk ieroču.
Latvijai kā mazai valstij, kura atrodas blakus lielākajam agresoram reģionā, būtu īpaši svarīgi censties panākt, lai mēs dodamies pretējā virzienā un sekojam šiem likumiem. Ir ārkārtīgi ciniski, ka ar savu balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā mēs faktiski atzīstam, ka Izraēla īsteno okupāciju un aparteīdu, bet turpinām to nekritiski atbalstīt. Latvijas politiķiem būtu skaidri jāparāda, ka mēs nosodām starptautisko likumu pārkāpumus neatkarīgi no tā, kas tos veic. Ka mēs atbalstām palestīniešu tiesības uz pašnoteikšanos, uz nedzīvošanu okupācijā un – pats galvenais – tiesības dzīvot. Starptautiskās organizācijas ir pateikušas, ko tas nozīmē: ieroču embargo un sankcijas pret personām, kas uztur Izraēlas nelikumīgo klātbūtni palestīniešu teritorijās. Bet tā vietā mēs dzirdam tukšus paziņojumus par atbalstu divu valstu risinājumam, jo atsakāmies atzīt Palestīnas valsti.
Mūsu attieksme pret Izraēlas pastrādātajiem noziegumiem parāda, kāda valsts mēs esam. Un kādi cilvēki mēs esam. "Human Rights Watch" paziņojumā 7. oktobrī par Izraēlu rakstīja: "Viņu zvērības neattaisno jūsu zvērības. Viņu kara noziegumu brutalitāte nemazina jūsu kara noziegumu brutalitāti. Viņu necilvēcība dzen jūsu necilvēcību, kas dzen viņu necilvēcību, un tā uz priekšu, līdz pasaule jums apkārt nodeg līdz zemei."
[1] Lebanon: UN experts deplore Israel’s increasing disregard for international law | OHCHR
[2] Patiesais mirušo skaits gan tiek lēsts vairākas reizes lielāks Counting the dead in Gaza: difficult but essential - The Lancet
[3] Portālos "LSM.lv" un "Delfi" laikā no 1. līdz 7. oktobrim kopā publicēts 21 raksts par tēmu "Libāna". 17 no tiem Izraēlas valdība vai bruņotie spēki izmantoti kā primārais vai viens no informācijas avotiem. Tikai vienā rakstā pieminēti arī Izraēlas starptautisko likumu pārkāpumi.
[4] Israel Responds to Hamas Crimes by Ordering Mass War Crimes in Gaza (theintercept.com)
[5] UN experts say Israel's strikes on Gaza amount to 'collective punishment' | Reuters
[6] Starvation as weapon of war being used against Gaza civilians - Oxfam | Oxfam International
[9] Piemēram, 2023. gada 18. oktobrī pēc uzbrukuma El Ah-li slimnīcai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vietnē X rakstīja: "Uzbrukumi slimnīcām un nevainīgiem civiliedzīvotājiem ir nosodāmi un nepieņemami. Civiliedzīvotājus aizsargā starptautisko humāno tiesību normas. Jānoskaidro visi fakti un vainīgie." Edgars Rinkēvičs on X: "Striking hospitals and innocent civilians is deplorable and unacceptable. They are protected under international humanitarian law. All the facts and responsibility must be established. Condolences to the relatives of the victims of Al-Ahli Arab hospital in Gaza." / X
[10] Prezidenta mājaslapā Gaza pēdējo reizi minēta 26. septembrī, minot, ka "Gazā humānā krīze ir saasinājusies līdz bīstamam līmenim" un ka "mēs atbalstām pašreizējos centienus izbeigt karadarbību. Tas ir būtiski, lai novērstu humāno katastrofu un nepieļautu tās izplatīšanos reģionālā mērogā", tomēr Izraēla šajā uzrunā nav minēta ne reizi. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes augsta līmeņa atklātajās debatēs "Līderība mieram: vienoti drošas nākotnes veidošanā, respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus" | Valsts prezidenta kanceleja (president.lv) 7. oktobrī Valsts prezidents tvītoja, ka "atkārto aicinājumus pēc tūlītējas un beznosacījumu visu Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanas" un strādāt pie politiska risinājuma, lai panāktu "taisnīgu un ilgstošu mieru". Palestīna vai tās iedzīvotāji netika pieminēti. Edgars Rinkēvičs on X: "A year year ago Hamas terrorists launched brutal and unjustified attacks against innocent Israeli citizens. I renew the call for immediate and unconditional release of all Israeli hostages and working on revitalizing the political process to strive for a just and lasting peace." / X Par Izraēlas iebrukumu Libānā Rinkēvičs nav izteicies ne sociālo tīklu kontos, ne sarunās ar medijiem.
Ārlietu ministre Baiba Braže 2. oktobrī "X" nosodīja Irānas raķešu apšaudi Izraēlā, taču nekādi komentāri par Izraēlas iebrukumu Libānā nav ne Bražes "X" kontā, ne Ārlietu ministrijas publikācijās. Tāpat par to nav izteikusies premjerministre Evika Siliņa, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima un virkne citu augstāko amatpersonu.
[11] Latvijas Sabiedriskā medija tīmekļvietnē zem atslēgvārda "kara noziegumi" atrodams tikai viens raksts, kurā pieminēti Izraēlas pārkāpumi, un tas publicēts 11.10.2023. Portālā "Delfi" zem šī paša atslēgvārda atrodami seši šogad publicēti raksti, kuros minēta Izraēla. Viens no tiem ir par Starptautiskās Krimināltiesas prokurora lēmumu pieprasīt "Hamas" līderu un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu un aizsardzības ministra Joava Galanta aresta orderus, trīs – par to, kā šo lēmumu nosoda Netanjahu un ASV amatpersonas. Vienā rakstā, kas publicēts 4. septembrī, vārds "kara noziegumi" atrodams tikai vienreiz, citējot Latvijas PEN kluba vadītāju Katrīnu Rudzīti. Pirmā publikācija šogad par šo tēmu "Delfos" atrodama 25. martā, kur raidījumā "Kāpēc?" Latvijas Ārpolitikas institūta pārstāve Sintija Broka aicināja "nespēlēties" ar terminiem "genocīds" un "kara noziegumi", savukārt muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis sacīja, ka "genocīda intence" bijusi "Hamas" kaujiniekiem 7. oktobrī.
[12] Ar atsevišķiem izņēmumiem. Piemēram, 3. oktobrī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Fonteljess nosodīja Izraēlas bruņoto spēku uzbrukumu veselības aprūpes darbiniekiem kā starptautisko humāno likumu pārkāpumu. Josep Borrell Fontelles on X: "IDF targeted once again healthcare workers overnight, in central Beirut: 7 people including paramedics were killed. Not only civilians are victims of attacks, including in densely populated areas, but they are deprived of emergency care. I condemn this violation of IHL." / X
Tajā pašā laikā paziņojumā, kas izplatīts 1. oktobrī, Borels nosodīja civiliedzīvotāju upurus Libānā, uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, tieši nepasakot, kas to veic. Lebanon: Statement by the High Representative on the latest developments | EEAS (europa.eu)
0