Krievijas politiskajai elitei šie nav grūtākie laiki, tomēr uz lauriem gulēt arī nevar. Visu laiku smagi jāstrādā. Pirmkārt, jāaizstāv Krievijas gods un režīms pret ārzemju ienaidniekiem – Rietumiem, NATO, ukraiņiem, moldāviem un daudziem citiem. Otrkārt, jātur stingros grožos Krievijas tauta. Kopumā tā ir paklausīga un patriotiska, bet ne vienmēr pietiekami gudra – tai ir tieksme sajaukt lietas, apjukt, aiziet nepareizajā virzienā. It sevišķi jauniešiem, kuri vēl nav nobrieduši. Tāpēc labi, ka ir tādi nobrieduši un gudri cilvēki kā, piemēram, Krievijas Valsts Domes deputāti, kuri zina, kas tautai vajadzīgs.
Un, ja Krievijas tautu ar viltu nemēģinātu apmuļķot ārzemnieki, tā noteikti darītu tieši to, kas Putina režīmam vajadzīgs, – ietu karā, čakli strādātu, pirktu tikai vietējās preces, nebrauktu uz ārzemēm, radītu bērnus. Bet še tev – Krievijā dzimstība ir nokritusies uz zemāko līmeni kopš 1999. gada, turklāt tas komplektā ar nezin kāpēc pieaugošo mirstības līmeni jaunu vīriešu vidū. Un dzimstība samazinās pat par spīti režīma pūliņiem atjaunot tradicionālās vērtības! To var izskaidrot tikai vienā veidā – ārzemju specdienesti ar ģenderisma, čaildfrī un LGBT ideoloģijām ir iefiltrējušies dziļāk, nekā domāts, ienaidnieks ir ticis tuvāk, nekā šķita, un tāpēc Krievijas politiskajai elitei jāstrādā vēl vairāk un jāievieš vēl stingrāki aizliegumi. Šobrīd notiek darbs pie likuma pret bezbērnu jeb "čaildfrī" dzīves propagandu, bet tuvākajā nākotnē gaidāms likums pret visa veida "destruktīvu ideoloģiju". Nav ne mazāko šaubu, ka pēc šo likumu pieņemšanas dzimstība Krievijā palielināsies.
Pirms dažām dienām pasauli aplidoja vēsts, ka Krievija vēršas pret jauniešu aizraušanos atdarināt dzīvniekus – cilvēks uzvelk dzīvnieka masku un atdarina konkrētā kustoņa, teiksim, suņa vai kaķa kustības un uzvedību, to nofilmē un ieliek sociālajos medijos. Krievijā šis trends tiek dēvēts par kvadrobingu. Izcēlās Krievijas Domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins, viens no "čaildfrī" propagandas aizlieguma aizstāvjiem, kurš paziņoja, ka kvadrobings ir daļa no Briseles un Vašingtonas izmisīgajiem mēģinājumiem iedragāt krievu veselīgo pašapziņu un mēģinājums "dehumanizēt" Krievijas jauniešus.
Rietumu medijos ziņa tika pasniegta nedaudz ironiski, tādā pašā intonācijā, kā tiek stāstīts par Ziemeļkorejas vai Turkmenistānas režīmu īpatnībām. Tomēr Krievijas politiķi, šķiet, kvadrobingu uztver pietiekami nopietni, lai apspriestu tā ietekmi uz jauniešu psihi. Ukrainas mediji izcēla epizodi, kurā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, tiekoties ar Armēnijas delegāciju, droši vien saviesīgas sarunas laikā jautā armēņiem, vai arī pie viņiem ir sastopama mode pārģērbties par suni. Armēņi esot apjukuši.
Tomēr Krievijas politiķu attieksmē pret šo parādību nav nekā pārsteidzoša. Tā nav tik nozīmīga kustība, lai tās politizēšana būtu neizbēgama (proti, politiķi varēja to ignorēt), bet tai piemīt daudz īpašību, kas to padara par pateicīgu tematu krievu propagandistiem. Pirmkārt, Kremļa ideologi nepārtraukti meklē un izceļ visu, kas, viņuprāt, liecina par Rietumu pagrimumu. Mans minējums ir, ka tieši tas varētu būt iemesls, kāpēc Lavrovs kvadrobingu pieminēja sarunās ar armēņiem – lai netieši pretstatītu veselā saprāta iemiesojumu Krieviju un idiotiskos Rietumus.
Kvadrobinga ārzemnieciskā izcelsme tiek uzsvērta, izmantojot no angļu valodas atvasināto vārdu. Tas ir izplatīts paņēmiens – tas pats attiecas uz terminiem "ģenderisms" vai "čaildfrī" – tie apzināti netiek tulkoti, lai tādējādi pasvītrotu, ka visas šīs idejas nav vietējās, nav "mūsu". Turklāt izskatās, ka "kvadrobings" jeb "quadrobing" nav angļu vārds, proti, to nelieto angliski runājošie, lai gan viņiem ir radniecīgi termini "quadrobics" un "furries". Tas nozīmē, ka, iespējams, notikusi savdabīga diskursu pārklāšanās – jauniešu subkultūra ieviesusi it kā "angļu" nosaukumu savai kustībai, lai piešķirtu tai, viņuprāt, īpašu, laikmetīgu un globālu statusu, bet "tradicionālo" vērtību aizstāvji šo vārdu izmanto, lai uzsvērtu šīs kustības svešumu.
Savdabīgi, ka krievu medijos, cik nu man izdevās tajos ieskatīties, kvadrobings pirms nesenā nosodījuma tika apspriests jauniešu veselības kontekstā. Te jāpiebilst, ka krievu kvadrobingā saplūst vairākas parādības. Te ir kaut kas no kvadrobikas, kas ir būtībā sportiska nodarbe, kad cilvēki atdarina dzīvnieku skriešanu un citas atlētiskas kustības, lai gan mūsdienās šī nodarbe izpaužas arī kā sociālo mediju izaicinājums jeb challenge. Un daļēji tā pārklājas ar furries jeb pūkainīšu kustību, kurā cilvēki identificējas ar dzīvniekiem. Krievu mediju ekspertu verdikts vēl nesen bija tāds, ka identificēšanās ar dzīvniekiem nav nekas slikts, ja vien jaunieši to neuztver pārāk nopietni. Savukārt šobrīd līdzās kvadrobingam vienmēr tiek pieminēts ļoti nekonkrēts nostāsts par to, kā kaut kur Uzbekistānā viens jaunietis it kā esot sakodis garāmgājēju, kas ir acīmredzams pierādījums, ka identificēšanās ar dzīvniekiem aizgājusi neveselīgā virzienā.
Nedomāju, ka Krievijas politiķi vienmēr krīt panikā, kad Uzbekistānā kāds kaut ko izdara, pat ja šāds gadījums tur tiešām ir bijis. Viņu attieksmei noteikti ir citi iemesli. Visticamāk, ka šeit saduras divi pasaules uzskati. Krievu politisko eliti acīmredzami aizvaino tas, ka cilvēki nevis mērķtiecīgi strādā, lai nodrošinātu līderu nepārspējamā gudrībā vadītā režīma izdzīvošanu, bet gan nodarbojas ar to, ko viņiem pašiem patīk darīt. Un viņi nevar samierināties ar ideju, kas Rietumu sabiedrībā patiešām ir bieži sastopama, lai gan nav vispārpieņemta, proti – ja es gribu, tad varu pārģērbties par suni un skriet pa lauku uz visām četrām, kas tev par daļu!
Vienā ziņā krievu politiķiem var piekrist – vēlme pēc pirmsskolas vecuma izlikties par dzīvniekiem ir mūsdienu Rietumu sabiedrības parādība, kas noteikti ir uzmanības vērta. Tā varētu būt vienkārši modes lieta un nejaušība, bet varētu būt arī kas dziļāks. Cilvēka vēlmei identificēties ar dzīvniekiem ir sena vēsture, ko šeit nav iespējams aplūkot. Tā ietver stāstu gan par cilvēces, gan indivīda attīstību. Filozofi "tapšanā par dzīvnieku" ir meklējuši brīvību un eksperimentālus dzīves modeļus, mākslinieki – iztaustījuši cilvēka identitātes robežas. Nedomāju, ka kvadrobings var pretendēt uz kaut ko tik nopietnu. Man ir aizdomas, ka tas drīzāk ir mēģinājums atrast ko vienkāršāku un skaidrāku par to pasauli, kurā nākas dzīvot ikdienā. Tas nenozīmē, ka Rietumu pūkainīši dzīvo tajā pašā pasaulē, kur krievu kvadroberi. Tāpēc es teiktu, ka krievu politiķi kļūdās – kvadrobinga forma varbūt arī ir pārņemta no ārzemēm, bet Krievijas jauniešu vēlme pārtapt par dzīvniekiem ir vietējā dehumanizācijas projekta rezultāts.
0