Ir pagājis mans pirmais mēnesis, strādājot "Satori" redakcijā. Esmu (uz laimi) sadauzījusi vienu kafijas kanniņu un krūzi, iesniegusi dažas atskaites un samierinājusies, ka printeris mani ienīst. Mani pārstrādājušies kolēģi tikām vienmēr atrod piecas minūtes, lai pārbaudītu visādus dokumentus un ziņu tekstus, ko sagatavoju, pacietīgi stāsta, kurā mapē liekami līgumi, bet kurā – pavadzīmes.
Vēl vasarā, slinki atspiedusies pret klēti "Satori" autoru nometnē "Uguņu Dambjos", prātoju, kā patiešām pateikties saimniekiem, kuri tik dāsni un neprātīgi izmitina 30 autorus un dalās pat ar pirts paladziņiem un velosipēdiem. Bet katru reizi, kad patiešām, patiešām gribas pateikties, "paldies" izklausās tikai kā sveiciens, ko nezināmu iemeslu dēļ nevis izrunāju, bet nočukstu.
Kad vienā no manām mīļākajām septembra dienām Henriks Eliass Zēgners un Kirils Ēcis palīdzēja īstenot, manuprāt, pasaulē foršāko "Baltās nakts" notikumu – "Satori" dzejas diskotēku un ķermenim veltīto pasākumu programmu – un es četros no rīta aizrakstīju jau kādu desmito pateicības ziņu, Henriks atbildēja: "Šitādas lietas var izdarīt tikai kopā." Un es tā patiešām jūtos, redzot vairāk nekā 560 ziedotāju izrādīto uzticību, neticami dāsnos saimniekus dažādās Latvijas vietās, kas ik vasaru gatavi uzņemt "Satori" nometni, kautrīgos autorus kratām galvu dzejas diskotēkās vai saņemot apsveikumus par mūsu izdotajām grāmatām. Es tā jūtos, kad režisore Alise Zariņa, kura šogad veidoja "Satori" ziedošanas kampaņu, ieskrien birojā ar karstu kafiju un paziņo, ka viņai tomēr ir vēl viena pēdējā (kā tad!) ideja, vai dizainers Gatis Trikulis atsūta vizuāļus, kuros viss saslēdzas asprātīgā un estētiskā vēstījumā.
Kā piecās kampaņas intervijās noskaidrojām, nodrošināt iztiku, strādājot kultūras nozarē, nav viegli. Un tomēr ar jautājumu "Ja jau jūs esat tik gudri, kāpēc neesat bagāti?" atklātajā kampaņā jūs mums saziedojāt 22 576 eiro (daži ziedojumi ienāca arī nedēļā pēc kampaņas noslēguma), par ko paldies jāsaka "Satori" autoriem, lasītājiem un ziedotājiem. Tā ir viena no veiksmīgākajām "Satori" ziedošanas kampaņām. Apzinos, ka ir daudz lietu, kurām vērts ziedot, īpaši laikā, kad turpinās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Uzticība, dāsnums un iedrošinājumi, ko esam saņēmuši pēdējās nedēļās, mani nones no kājām.
Ziedošanas kampaņas nobeigumā "Satori" kļuvis bagātāks ne tikai naudas, bet arī rakstu valūtā. Man īpaši dārgas publikācijas bijušas Emijas Grigorjevas "Frīlanseres poēma" un Mārtiņa Galenieka raksts "Šaha zirdziņu gūstā". Arī Agras Lieģes-Doležko sleja par velosipēdiem ilgi uzkavējās manā prātā un raisīja smaidu, ļaujot iepazīt ikdienas braucamrīka neatklātās īpašības.
Es gribu, lai mums izdodas. Lai ir vēl daudz lietu, par kurām pateikties gribas tik ļoti, lai nāktos atrast vēl veselu rindu sinonīmu vārdam "paldies".
Mēs tos sameklēsim.
0