Šovasar viesu mājās "Uguņu Dambji" notika "Satori" nometne, kurā gandrīz 30 autori sešu dienu garumā veidoja tekstus par tēmu "ķermenis". Dzejas darbnīcu vadīja Ivars Šteinbergs, prozas – Ieva Melgalve, esejistikas – Anna Auziņa. Šajā sērijā piedāvājam iepazīties ar daļu no nometnē tapušajiem tekstiem.
***
katrā rotaļu laukumā ir šūpoles
es šūpinu māsu
vispār man gribētos iet mājās
bet esmu te lai viņu šūpinātu
kad esmu satraukta un nezinu kur likties
tu mani apskauj un iešūpini
tu sāki tā darīt kad saprati
tas ir vienīgais veids
kā vari man palīdzēt
tad es esmu zīdainis
un nav mazsvarīgi
kura rokās
diezgan nežēlīgi
ka tas kas notiek ar cilvēku no paša sākuma
ir pats svarīgākais
es neesmu satikusi savu tēvu apzinātā vecumā
kad biju zīdainis viņš paņēma mani pie sevis
un neteica mammai kur es esmu
joprojām meklēju veidus
kā atgriezties viņas rokās
piedzimstot es neraudāju
un neraudāju arī nākamās dažas dienas
varbūt man par daudz kņudēja vēders
līgojoties līdzi mammai
zīdaiņus ieaijā
man ir neērti to salīdzināt
bet esmu par to domājusi arī guļot tev virsū
pēc tam apguļos uz muguras
man cilājas krūškurvis
varbūt tāpēc vecmāmiņām ir šūpuļkrēsli
es šūpinu māsu
viņa jau ir liela
varētu šūpoties pati
un man gribas iet mājās
bet es viņu šūpinu
***
upenēm nosmērēti pirksti
mēs esam sabārti bērni
vecāku aklais punkts
ko nozīmē pieskarties
un kāpēc mēs tagad to darām
(ja viņi nebučojas
tad tā ir skumja filma)
labāk karini dvieli uz veļas šņores
lai drīz var peldēties atkal
žēl ka šodien nav pankūku diena
***
mamma
launagam
kuļ debesmannu
mugurā
vēl darba drēbes
mati savākti
pajukušā astē
es viņai prasu
vairākas reizes
bet nevar traucēt
nevar traucēt
kad mamma
virtuvē
ar mikseri
puto mākoņus
***
mamma saka ka deguns
man ir tāds pats kā tev
kurkulīši kad smejos
vaigu bedrītes
tā kā es nezinu kāds tu esi
es gribētu novelt uz tevi
savus drūpošos zobus
un grūti iztaisnojamo muguru
tomēr viss kas man nepatīk sevī
nav tikai no tevis
lai gan es vienmēr esmu centusies
nelīdzināties savai mammai
starp draugiem kur jūs iepazināties
tu sēdēji virtuvē viens pats un smaidīji
mamma saka ka tieši tas
man un tev
ir tik ļoti līdzīgs
tavā pasē ir mans vārds
***
tu esi blakus bet klusē
it kā stāvētu pie svētbildes
es piespiežu ceļmallapu pie vēdera
un turu tik ilgi līdz pārstāj sāpēt
līdzīgi aizaug ābols
vietā kur iegrauzies tārps
no šīs dienas atvadas
ar katru dienu
pastiepsies par sprīdi īsākas
omes kolhozā skraidīja mazā Baibiņa ar līkām resnām kājām un tieši tāpēc manu mammu viņa nosauca par Baibu
trolejbuss no gala punkta mājas līdz gala punktam skola un pēc tam uzreiz atpakaļ kauns uzpūties tik liels ka var arī pārsprāgt reizēm man izdevās sevi pierunāt izkāpt reizēm pat tad stiklots atspulgs cut to es redzu sevi trolejbusa stiklā nākamā pietura mājas pulkstenis rāda garo starpbrīdi
es pirku drēbes kas man neder un arī tās kas man jau bija arī man nederēja ciemos pie krustmātes es sakošļātos pelmeņus izspļāvu podā aptiekāre man vairs nepārdeva to buljona kubiņam līdzīgo masu mamma bija atnākusi pateikt lai man to vairs nepārdod to ka tādi ir es uzzināju jautājot pēc aizcietējuma zālēm kaut vienīgais kas bija aizcietējis bija tas kā es sevi
dienasgrāmatā ierakstīju apglabājiet mani vannā un tas man likās skaisti pateikts es teicu draugiem ka man negaršo skolas ēdiens neēst četras diennaktis tas ir tā kā apštirīties tikai vissliktākajā veidā
bērnu dārzā šūpojos uz gailīša ar lielu atsperi un sasitos vakarā es čurāju asinis man likās tas nozīmē ka man nevarēs būt bērni man likās — tā taču ir cilvēka galvenā funkcija
cut to man beidzās mēnešreizes es neasiņoju man likās ka tas nozīmē ka man nevarēs būt bērni man likās forši es tāpat negribētu lai kādam jānēsā manas krūtis zem drēbēm vilku to lietu kas saspiež gurnus krūtis un vēderu es vienmēr izskatījos tāpat es fotošopēju savas bildes iztēlojos ka man patīk skatīties uz sevi ka citiem patīk skatīties uz mani kad sāku dzīvot viena ome uztraucās vai tiešām esmu paēdusi bet tad teica uz tevi paskatoties neizskatās ka tu dzīvotu badā
pirmajam puisim ar kuru pārgulēju bija trīs bērni un viņš dzīvoja komunālajā dzīvoklī man patīk viņa filmas es domāju es nezinu kā tas gadījās bet viņš pierunāja mani palikt pie viņa es apsolu ka mēs nepārgulēsim teica puisis kurš savā istabā vēlāk vilka nost man zeķubikses un teica man patīk tavas caurās zeķubikses es nesaprotu kāpēc likt galvu klēpī kādam pat ja to negribi bet neviens man vēl nebija teicis ka es skaisti dejoju es domāju stulbi es domāju stulbi bet man joprojām patīk viņa filmas
cut to es tagad sēžu uz dīvāna priekšā stulba glezna pa labi no manis terapeite viņa prasa kas tas varētu būt kaut kas nesasniedzams kas ir aiz muguras bet tepat man nenāk prātā es saku
kaut kas izmainījās tikai tad kad manī pirmo reizi iemīlējās puisis par to es sevi ienīstu vēl vairāk visas manas seksuālās pieredzes ir bijušas sūdīgas es viņam saku kā tas ir viņš prasa nu tā ka negribas bet
es aizlīmēju to kladi kurā biju uzzīmējusi cilvēka kontūru un pie katras ķermeņa daļas katru dienu rakstīju tās apkārtmēru bet naktīs ja neviena nav blakus es joprojām guļu sarāvusies čokuriņā
0