Viss ir kārtībā
mamma jautā
konču gribi?
un es atbildu
jā
Kinofilma
skumja, nogurusi sieviete
paslēpusies zem lietussarga
grīļojas ēnas ap viņas drēbēm
laterna, tumsa, laterna
kurpes noberzts papēdis
tas nogurdina
vienmēr sāp kāda vieta
vienmēr kāds vārds
nevietā
viņa dzīvo kā zieds bez vidus
izpatīkot noturas dienu
vakarā lapiņas nobirst
palikusi vien kāts
uzģērbj mēteli
nožēlo visu
cik nožēlojama dzīve
viņa saka
ja kāds zinātu
cik neērti jūtos
man būtu jānokalst no kauna
Draugs
man patīk, ka varu piespiesties
tev kā sienai
tu esi tik garš un labsirdīgs
ko vairāk vēlēsies no drauga
tev ir zema, nostādīta balss
kad runā, tu izklausies prātīgs
atbrauc pie manis ciemos
uzvārīšu kafiju
mēs māsim ar galvu klausoties
un piebalsosim
nav vieglāka patvēruma par šo
Esenciālais jautājums
esmu tik skaista kā nekad
toties tik nelaimīga
esmu jutusies arī agrāk
un vēl daudz nelaimīgāka
ja vispār to var salīdzināt
kad ir bēdīgi
tad ir bēdīgi
nevis vairāk vai mazāk par agrāk
lai nu kā, man tomēr šķiet
ir bijis daudz sliktāk
ja reiz tagad izskatos lieliski
…
nelaimes, tumšas kā zābaka smēre
varētu mazliet atšūties
bet vai tās atšujas?
Dzejolis bijušajiem
i
dārgo _____, es atzīstu
tu nebiji pie visa vainīgs
ii
_____, tu nelieti
tu gan esi
Zīmīte pie viņas durvīm
mazliet iejūtības, lūdzu
pret skumstošo
burundukam līdzīgo
meiteni
nemaz nesāciet
neprasiet
viņai par sevi pastāvēt
jau darīja to
neskaitāmas reizes
paskaidroja sevi
vai
tieši neko neskaidroja
izbļāva visu, kā ir
visu izmēģināja
tagad kas viņai
mazas ķepiņas
skumju piepūsti vaigi
vienīgā iegūtā brīvība
būt vienai, pavisam vienai
Es smaidu, lai
es smaidu
lai
ja gadījumā
tu redzi mani
tu redzi
ka es smaidu
tu zināsi
es smaidu tev
Veltījums vēlajām sarunām
dažādu krāsu punkti
tu pa kārtai tiem nostājies pretim
es nelielā attālumā vēroju pārmaiņas
tu nemainies, atblāzmas krāsa mainās
atblāzmas krāsa liek tev izskatīties
te zaļam, te zilam, te sarkanam
tā ir ilga izskatīšanās spēle
es arī piedalos ar saviem punktiem
tu arī vēro mainīgo izskatīšanos
tu violets, es rozā
es oranža, tu sudrabs
aiz virtuves loga uzaust rīts
mēs izslēdzam blāzmojošās lampiņas
un ieraugām viens otru mīlestības krāsā
0