Šovasar viesu mājās "Uguņu Dambji" notika "Satori" nometne, kurā gandrīz 30 autori sešu dienu garumā veidoja tekstus par tēmu "ķermenis". Dzejas darbnīcu vadīja Ivars Šteinbergs, prozas – Ieva Melgalve, esejistikas – Anna Auziņa. Šajā sērijā piedāvājam iepazīties ar daļu no nometnē tapušajiem tekstiem.
trīspadsmit divrindes par ķermeņiem attiecībās
mūza
man brokastīs kūpoša ainava
tev buča uz debessārtā vaiga
džezs
klusti un ļaujies atpogāt polo
tavs kakls – mans bungu solo
vakarā
tavu ļipiņu zelēt man ir aktuāli
bet, ja darbiņā maiņa, pļauju zāli
iekšzeme
kur mežupīte tava ietiecas jūrā
pret straumi es savu laiviņu sūtu
pieneņpūka
tu spārdoties beidz, es beidzu šķaudot
potītei tavai manu degunu nesalauzt
tavs vēders
pēkšņi man trāpa pa galvu
piebriedis ābols, liktenīgi salds
ziemassvētki
ar mēli es ķemmēju šķidrās ūsas
kad atliecies, cepdama piparkūkas
mājas darbs
ja deguns aizlikts tev vai pil
nāc mājās, kurinu, ir silti
atradināšana
viltība, gaidas, pogas, asaras, šeptes
māmiņas krūtis kļuvušas sarežģīta recepte
muzejā
iekšā lavos, kolīdz iestājas nakts
aiz muguras aizdarās tavi plaksti
pēda un mēness
tava pēda satausta gaismas slēdzi
pār kailu pilsētu – dilstošs mēness
sāpes
kad zudis it viss, kas neviltots
kodu zeltnesi kā demerolu
izskaņa
ap pirkstu tīdams signālu sirmu un ilgu
es tomēr nepiezvanu, un tu man neatbildi
0