Atšķirībā no daudziem kultūrā strādājošajiem kolēģiem, man virsrakstā ietverto jautājumu neviens nav uzdevis (varbūt tas liecina, ka neesmu gudra, jo bagāta pavisam noteikti neesmu). Taču šim jautājumam, ar ko šogad ievadām "Satori" ziedošanas kampaņu, ir dažādas variācijas, ko gan esmu lasījusi bieži:
Ja jau mums rūp Latvijas nākotne, kāpēc gribat ieguldīt humanitārajā izglītībā, nevis STEM?
Ja jau šis dzejas krājums ir tik labs, kāpēc tas nav visvairāk pārdoto grāmatu topā?
Ja jau Latvijas kino ir labs, kāpēc tas netiek rādīts izpārdotās zālēs?
Ja jau medijam vajag naudu, kāpēc tas nepelna ar abonēšanu un reklāmām?
Ja jau cilvēkiem vajag kultūru, kāpēc tā nespēj sevi atpelnīt?
Šis ir astotais gads, kopš strādāju "Satori", un man ir paveicies – esmu ieaugusi lasītāju, atbalstītāju un autoru kopienā, kas sev uz šiem jautājumiem ir atbildējusi – esam jutuši jūsu atbalstu ik gadu. Bet tas nav pašsaprotami – joprojām ir dzīvs gan mīts par pārfinansēto kultūru (kas, starp citu, jau pārliecinoši atspēkots), gan priekšstats, ka mākslai tikai jābūt labākai – tad cilvēki būs gatavi par to maksāt.
Mums, kultūrā strādājošajiem, aizvien bieži nākas publiski atgādināt, ka nepieciešams investēt kultūrā un izglītībā latviešu valodā. Tas jāatgādina gan politiķiem, kuri lemj par nākamā gada budžetu, gan cilvēkiem, kas kultūru redz tikai kā dārgu ekstravaganci laikā, kad apkārt ir daudz citu degošu vajadzību. Un to var saprast, taču kultūra nav tikai allaž izsalkusi, neproduktīva nozare – līdzīgi zinātnei, par ko savā šodienas slejā raksta Māris Zanders, arī kultūra visvērtīgākās dividendes nes ilgtermiņā, un bieži tās nav konvertējamas naudā.
Tāpēc šajā kampaņā aicinām ziedojumu kultūrai uztvert kā investīciju. Veiksmīga investīcija nozīmē nākotnē ieguldīto atgūt ar uzviju, un ziedojums kultūrai ir tieši šāda investīcija. Galu galā paši esam piemērs tam, kā ieguldītais atmaksājies – šī ir jau desmitā "Satori" ziedošanas kampaņa, un ziedotāju iegūtās dividendes ir acīmredzamas: esam publicējuši tūkstošiem rakstu, kas allaž bijuši lasāmi bez maksas, uzturējuši augstu kultūras kritikas latiņu, ko apliecina vairākas Normunda Naumaņa balvas "Satori" autoriem, rūpējušies par augstvērtīgas publicistikas tradīciju, strādājot gan ar jauniem, gan pieredzējušiem autoriem, gādājuši par to, lai interneta vidē vairotu kvalitatīvas latviešu valodas klātbūtni (esam vienīgais medijs, kurš saņēmis pirmās pakāpes "Latvijas mediju valodas balvu", ko mums šogad piešķīra Valsts valodas centrs). Lepojos, ka "Satori" autoru balsis šajos gados palīdzējušas Latvijai spert svarīgus soļus – piemēram, pieņemt Stambulas konvenciju un Partnerattiecību likumu, atteikties no dzīvniekiem cirkā un aktualizēt tēmu par vardarbību dzemdībās. Tas viss nebūtu iespējams bez jūsu investīcijām kultūrā un "Satori".
Mēs nesolām, ka "Satori" kādreiz kļūs par kultūras vienradzi vai rīkos dzejas lasījumus izpārdotos stadionos, taču esam gatavi mēģināt, tāpēc turpmākās divas nedēļas ar zināmu pašironiju un patiesu interesi meklēsim atbildi uz jautājumu: kā kļūt bagātiem, strādājot kultūrā? Varbūt reiz mums tas izdosies, bet tikmēr turpināsim darīt to, kas mums padodas vislabāk – publicēt esejas, recenzijas, stāstus, dzeju un intervijas. Ja arī tev tas ir svarīgi, investē "Satori"!
0